otrdiena, 2011. gada 20. septembris

Sen zināma patiesība!

Šis vakars mums abām grūts. Didzis Horvātijā, es tikai vakar atgriezos no Latvijas, visi kopā neesam bijuši jau gandrīz nedēļu, tad nu abām nav pārāk laba oma. Kristiāna grib, lai palieku viņai blakus, kamēr viņa mieg ciet (šāda prakse mūsmājās pa lielam netiek praktizēta), man īsti nav pacietības un es uzdodu jautājumu, par kuru muļķīgāku grūti iedomāties: cik ilgi? Un saņemu pelnītu atbildi: četrpadsmit stundas! Kad pēc īsa brīža jautāju, vai drīkstu iet, saņemu atbildi, ka "nav vēl četrpadsmitā stunda"! Labāk neuzdot jautājumus, ja neesam gatavi dzirdēt atbildi :)

2 komentāri:

  1. :D Kolosāli..priecājies, ka Tev vēl nav MILZĪGAI jāiestutējas gultā un jāpakasa mugaviņa :D bet vienmēr skatos uz to, kā uz brīdi atpūtas arī pašai, kaut reizēm tas ir kaitinoši..

    AtbildētDzēst
  2. Mums ļoti līdzīgi. Mammai ir jāpaguļ blakus un retu reizi jāparunājas - jāguļ uz grīdas :), neskatoties uz to ka visu dzīvi Linduks aizmieg savā gultiņā viena pati. Ja man nav nekādu plānu, mierīgi arī guļu, klusēju, 98% iemiegu pirms meitas :)... Bet ja tiek lasīta pasaka, gulēšana blakus nav vajadzīga. Bet man patīk :) Jo protams pie tā ka negribu iet gulēt ļoti spēcīgi nostrādā tad es nevarēšu pagulēt tev blakus

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...
Follow Me on Pinterest