otrdiena, 2013. gada 26. marts

"Bet manam bērnam neinteresē burti"

Lēnām (liels uzvars, jo jaunā dzīvokļa īpašnieks ir parūpējies, lai pie "pēc 2 nedēļām kopš ievākšanās"solītās (te tev nav Zviedrija, kur solītajam var ticēt) noliktavas un garāžas telpas mēs nebūtu tikuši vēl joprojām) dzīve varētu sākt ieiet kaut kādā nebūt ritmā. Biļetes ciemos pie draugiem uz Stokholmu nopirktas, pāris tuvākās Latvijas apciemojuma reizes arī skaidras, ienākošo ciemiņu grafiks pildās, komunikācija ar vietējiem sit augstāku vilni nekā jebkad Zviedrijā tas bija noticis un es pamanīju, ka esmu pilnīgi atdevusi grožus Kristiānas rokās par viņas aktivitātēm mājās. 

pirmdiena, 2013. gada 25. marts

Pavisam īsi (un angliski) par komforta zonu

Tiem maniem lasītājiem, kam "izkāpšana no komforta zonas" šajā manā ierakstā lasījās tikai kā par dzīvojamās platības kvadrātmetru samazināšanu, te īss informatīvs aprakstiņš par šo fenomenu.

Foto no http://getupandwalk.org/

"Mammu, man ir garlaicīgi" jeb ļaujiet taču bērniem garlaikoties

Papildināts: rekur BBC arī raksta par šo pašu!

Ieraksta nosaukums aizgūts no nažu tēmas (saite atvērsies jaunā logā) un tās popularitātes ;)

Jau pasen šis ieraksts stāv manos melnrakstos, bet šodien izlasītais vērtīgais raksts "Mammu, man ir garlaicīgi"  (saite atvērsies jaunā logā) pamudināja beidzot publicēt.







otrdiena, 2013. gada 19. marts

Palīdzēt 4gadniekam izdarīt pašam

Sekot Montessori pamatprincipam "palīdzi man izdarīt pašam" sākām, kad Kristiānai bija 8 mēneši, iedodot viņai rokās pašai savu karoti īstā ēdiena ēdienreizēs un ļaujot viņai ar to darboties. Pirmo mēnesi sienas bija netīras, bet 9 mēnešu vecumā Kristiāna jau valdīja pār savu karoti!

Allaž ļāvām pašai ģērbties, cik nu tas katrā vecumposmā bija fiziski iespējams, vajadzēja tikai atcerēties, ka jāieplāno nedaudz vairāk laika, lai divgadnieks pats saģērbtos.

Jāatzīst, ka, jo lielāka viņa aug, jo grūtāk ievērot šo Montessori pamatprincipu, jo tagad viņa patiesi var izdarīt pilnīgi visu, pretī runāšanu ieskaitot.

Viennozīmīgi ticot, ka ir vērts nesteidzināt bērnu (ļaut izpētīt skudru ceļu, puķes ziedlapiņas un sniega krāsas) un nav vērts viņa vietā darīt lietas, ar ko pats var tikt galā, pēdējās nedēļās apzināti eksperimntēju un sekoju līdzi, cik laika kurai aktivitātei nepieciešams.

pirmdiena, 2013. gada 18. marts

Flomasteri, kas iederas pat Montessori vidē, jeb klepus profilakse

Montessori vidē bērnam vispirms ilgi tiek doti tikai dažādu cietību un krāsu zīmuļi, lai gana uztrennētu plaukstas locītavu un tikai ap 6 gadu vecumu sāk figurēt arī flomasteri.




sestdiena, 2013. gada 16. marts

Vai Viļņā dzīvo "ārzemnieki"?

Otrs, bez jau pieminētajām ilgām pēc dažādām eksotiskām ēdienu izejvielām, paredzētais izaicinājums pārceļoties uz Viļņu - atrast "savējos" - cilvēkus, kam Lietuva nav dzimtene, bet kas te dzīvo un vēlās justies labi, nevis sūkstīties pa valsti un valdību un ar kuriem mums saskanētu vismaz kāds no hobijiem. Viļņa, saprotams, nav ne tuvu tāds kultūru mikslis ne kvalitatīvā,ne kvantitatīvā ziņā kā Sokholma, bet neba nu tāpēc neticēt "labajam"...

ceturtdiena, 2013. gada 14. marts

Viļņas vakariņas, jeb grillēti tītara spārni un kājas

Kā jau paredzēju, lielākās "lomkas" ir pēc Stokholmas pārtikas veikaliem. Biju jau pieradusi pie ekoloģiskās pārtikas ērtās pieejamības gan fiziski, gan finansiāli, nemaz nerunājot par īsteni globālu izejvielu pieejamību.

Mēģinu remdēties ar faktu, ka nostaļgijas pēc Latvijas produktiem vairs nav, var dabūt gan kārumsieriņus, gan biezpienu, gan rjaženku (šis man, nez kāpēc, ļoti atgādina tēti).

Uzkrītoša atšķirība starp LV un LT pārtikas veikaliem ir, ka LT ļoti daudz ir pieejams tītars - gan ekoloģiskais, gan arī tirgū var dabū jebko - sākot ar tītara krūtiņu, beidzot ar tītara kakliem ( kārinājums izmēģināt zupā). Tad nu šovakar tapa grillēts tītars ar rjaženkas salātiem.

trešdiena, 2013. gada 13. marts

InstaLearn tāfele

Iedzīvošanās jaunajā dārziņā notiek daudz mierīgāk nekā es biju paredzējusi (un tieši kā dārziņa vadītāja bija paredzējusi). Par spīti zviedru audzinātāju brīdinājumiem, ka Kristiānai būs grūts sākums, jo viņai ir ļoti svarīgi runāt, Kristiāna, izskatās, ļoti labi izjūt un atceras to, ka kādreiz viņa nesaprata zviedru valodu un tāpēc saprot, ka vajadzīgs tikai laiks, lai apgūtu angļu. (Diemžēl,  īsti nezinu ko domāt par to, ka ikdienas valodas dārziņā ir 3  - angļu, lietuviešu, krievu - nevis 1, kā reklamēts dārziņa mājas lapā). Kristiāna jau 2 gadu vecumā (dārziņā ir gana 4gadnieku, kas to vēl īsti nesaprot) izgāja cauri fāzei, kas iemāca, ka cilvēki uz zemeslodes runā dažādās valodās un necenšas ne latviski, ne zviedriski bērnudārzā komunicēt. 

Par saviem draugiem izvēlējusies 3gadīgu meitenīti no Turcijas un 4gadīgu puiku no ASV (Montessori skolu sapnis, ne puika!). Pirmajās dienās pati izvēlējās tikai un vienīgi gleznot, tāpat kā pirms 2 gadiem Zviedrijā, uz skolotāju aicinājumiem atsaucās izvēlīgi, bet tad 4ajā dienā, šķiet, Kristiānai tika parādīta InstaLearn tāfele un kopš tās dienas Kristiāna ar lielāko prieku atsaucas skolotāju idejām.




ceturtdiena, 2013. gada 7. marts

Montessori zīdaiņu bumba

Tik daudzi no jums man jautā par "Montessori mazajiem". Tā kā blogu sāku rakstīt pārcelšanās iespaidā, tad te parasti atrodama info tikai sākot ar bērna 2 gadu vecumu. Šodien tas mainīsies vismaz par vienu ierakstu!  

Laura no Ideju Krellēm palūdza uzrakstīt teoriju par Montessori zīdaiņu bumbu, kas saukta arī  "Montessori puzzles bumba". 

Tātad: Montessori zīdaiņu bumba! Kas tas ir?

It kā izskatās pēc "parastas attīstošās rotaļlietas", bet iekšā paslēpti pāris Montessori pamatojumi:)



Sieviešu "tiesību" aizstāves aizgriežas un nelasa

Es jau te iepriekš bildu , ka man drīkst dāvināt pannas un kastroļus. Tad nu lūk - vīrs vēlas uzdāvināt man dāvanu dzimšanas dienā, bet labi zinot, ka mana gaume nav paredzama un esmu izvēlīga - aicina līdzi iepirkties. Ar nelielu stīvēšanos piekrītu. Liels mans pārsteigums, kad nonākam pie rotaslietu veikala. Kad prasu, kas un cik daudz man jāizvēlas, atbildē saņemu, ka nākamā reize būšot pēc 8 gadiem, tā ka - lai izvēlos ko gribu.

pirmdiena, 2013. gada 4. marts

Atvadu ballīte bērniem

Neba, ka nu šis temats ir aktuāls ļoti daudziem, bet tik un tā :)

Daudz teoriju sarakstīts par to, ka svarīgi ir atvadīties, lai varētu turpināt jauno dzīves posmu. Jaunākais, ko šovakar pamanīju (http://t.co/GDEs6zJOmA), ļoti koncentrējas uz fiziskās mājas pamešanu, bet nenoliedzami - mūsu 4gadniecei daudz svarīgāka bija atvadu ballīte, nekā tad, kad viņai bija tikai 2 un braucām uz Zviedriju. Mani pārsteidza, ka arī Kristiāna ilgojas tagad ne tikai pēc draugiem, bet pēc konkrētām fiziskām vietām!

Bet atpakaļ pie atvadu ballītes.
Tā kā mēs par to, ka un kurp pārceļamies uzzinājam ļoti pašā pēdējā brīdī, tad nekādas manis izsapņotās tematiskās koferu ballītes mājās nebija iespējamas. Idejas bija ne mazums, bet veselais saprāts ņēma virsroku un sarunāju ar bērnudārza audzinātājām, ka dārziņā tiks uztaisīts īpašs atvadu rituāls (attāli līdzīgs tam kā tiek svinētas dzimšanas dienas Montessori bērnudārzā).






Pudele piepūš balonu bērnu eksperimentu ballītē!

Kāds būtisks aspekts, lai eksperimentu ballītes eksprimentu sadaļa būtu izdevusies (īpaši, ja ir vairāk kā 3 bērni) - viss nepieciešamais ir sagatavots jau iepriekš un nolikts gatavībā!

Tātad katrs bērns saņem iepriekš sagatvotu plastmasas pudeli, kurā iekšā ir etiķis. 




Tā kā mūsu ballītes auditorija bija 4 līdz 6 gadnieki, tad neprasījās pēc paskaidrojumiem, kas tas par šķidrumu, bet sākot ar 7 gadiem noteikti bērni būs ieinteresēti ne tikai sekās, bet arī cēloņos.


Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...
Follow Me on Pinterest