Ja lasat šo blogu, tad par Montessori metodi zināt kā minimums to, ka pamatsauklis ir "Palīdzi man izdarīt pašam". Šāds piegājiens mūsu ģimenē ir kultivēts kopš paša sākuma un par pozitīvajiem efektiem varētu runāt bez apstājas: Kristiāna
* kopš 9mēnešu vecuma ēd pati ar karoti
* kopš 2 gadu vecuma ēdot lieto dakšu un nazi
* nesasniegusi 3 gadu vecumu jau sen pati ģērbjas, noģērbjas
* ar lielu prieku un parasti pati pēc savas iniciatīvas palīdz kopt māju, taisīt ēst un citus mājas darbus
* utt utjpr
Tagad, kad viņai ir teju 3 gadi, ir nācis pārbaudījums manai pacietībai un sajūsmai par Montessori metodes efektiem mājas apstākļos :)
Šorīt intereses pēc uzņēmu laiku, cik laika paiet, kamēr bērns sataisās uz dārziņu. Tiem, kam slinkums lasīt visu, kopīgā atbilde - pusotra kā minimums! Bet te izklāsts:
kā jau līdz šim bieži to esmu darījusi, brokastis gaidīja Kristiānu jau uz galda, kad viņa devās uz virtuvi. bet brokastīs bija pankūkas (no mežrozīšu miltiem) - visas saliktas vienā bļodā!
Turpmāk es pacietīgi noskatījos, kā pankūkas tiek saliktas atpakaļ pannā, visu laiku purpinot, ka jāēd tak pa vienai un uz šķīvja. dabūju nedaudz pa kaklu no meitas, kad, atsaucoties uz kļavu sīrupa pieprasījumu. atvēru ledusskapi. PATI!
Pacietīgi vēroju, kā ar kļūdu eksperimentu metodi Kristiāna saprot, kā var sakombinēt krēslu, ledusskapja durvis un kļavu sīrupu.
Brīdī, kad gribēju atskrūvēt sīrupa pudeli, Kristiāna ļoti nosvērtā balsī man pateica: "Apsoli, ka es pati".
Noteicu: apsolu un devos darīt ko citu. Pēc aptuveni 45minūtēm brokastis bija beigušās, sekoja nākamais cēliens vannasistabā.
Es jau sen nemēģinu palīdzēt ģērbties, vai mazgāt zobus, bet šodien Kristiāna izlēma pati sev ķemmēt matus un pīt bizes.. Pēc 30 minūtēm es ar argumentu, ka pie šīs skaistās kleitas smuki izskatīsies mammas sapītas bizes, neticami, bet saņēmu atļauju sapīt divas bizes. Jāatzīmē, ka mati bija izķemmēti apbrīnojami labi!
Šodiena bija lieka reize pārliecināties, ka diena iesākas daudz patīkamāk un mierīgāk, ja ļauj bērnam darīt visu pašam savā tempā!
Super, prieks dzirdēt par jūsu nesteidzīgo rītu :)) Un tieši tādēļ, mēs arī ceļamies pus8, lai dārziņā paspētu uz 9ņiem (jābrauc 10min) :)) Es neciešu stresu no rītiem..
AtbildētDzēstJā, šis bija daudz baudāmāk nekā: "meitiņ, pasteidzies, savādāk nokavēsim dārziņu" :)
AtbildētDzēstŠoreiz šīs baudas dēļ nokavējām papjē-mašē nodarbības sākumu, kā izrādās, jo nogulējām līdz 8:30, bet šodiena man dod motivāciju celties no rītiem stundu agrāk, jo ar to visu steidzināšanu tāpat stunda vajadzīga, lai sataisītos un tas NAV tā vērts :)
ak, vai, es savējos ceļu 7.00 un jau 7.20 mēs braucam uz b.d., un tajās 20 min.viņiem jāpaspēj nomazgāt mutes, saģērbties un paskatīties rīta multeni, un paspēj visu. nesteidzīgs rīts mums nespīd, jo puiškāniem ļoti gribas gulēt, un es viņiem to arī žēlīgi ļauju.
AtbildētDzēstoho! un sākot ar kādu vecumu viņi ir spējīgi sataisīties 20 minūtēs? visu cieņu!
AtbildētDzēstMazliet apsaužu Tevi par iespēju atļauties būt nesteidzīgai :) Man reti izdodas. Bet es cenšos.
AtbildētDzēstKatrā ziņā man tagad ir pilnīgi skaidrs, ko Tas Kungs ir gribējis man iemācīt, atsūtīdams man šādu "visu pats" bērniņu.
abi divi bija spiesti sataisīties, tiklīdz uzsāka b.d. gaitas apmēram 2,5 g. vecumā. jo - kamēr nav mutes tīras un drēbes mugurā, rīta multene netiek slēgta iekšā (bet es filtrēju, kuras skatīties, visādus šausmoņus neslēdzu). tāda tā motivācija, diemžēl vai par laimi.
AtbildētDzēstZaneM - es gan neesmu eksperimentējusi ar rīta rituālu, bet "citas sataisīšanās" paņem vēl varāk laika, ja sāku iejaukties un uzstāt uz savu, tad sākas kašķis un tāpat nokavējam vilcienu :D
AtbildētDzēstEs nezinu, bet ceru, ka visa atšķirība galvā - vai bērns jūt, ka mamma satraucas par kavēšanos vai nē. Es ļoti ceru iemācīties nesatraukties par kavēšanos līdz tam brīdim, kad tas man atkal regulāri no rītiem varētu būt aktuāli :) Nu gluži kā tu saki - bērni audzina vecākus:)
Nova - un tāda motivācija darbojas katru dienu no vietas? malači!
manējie kā zaldātiņi, jo visu laiku saglabāju konsekvenci - nevar vienu reizi ļaut, otru neļaut, un tāpēc viņi zina, ka būs tā, kā būs. par to pats, pats, pats - mazuks šo deklarēja un turpina deklarēt arī bez īpašas Montesori metožu piesaistīšanas un dažreiz pat mums uzbrēc, ja viņam ko palīdzam. bet dažreiz atkal lūdz palīdzību tikai tāpēc, lai pievērstu sev uzmanību.
AtbildētDzēstMan arī prieks lasīt par jūsu mierīgo rītu! Tā tik turpiniet, man tas ne vienmēr sanāk. ;) Vēl jāmācās! :)
AtbildētDzēstšodien es kādā brīdī sāku apsvērt domu par multeņu motivatoru ieviešanu no rītiem, bet tad tikpat ātri atmetu šo domu, vēl nedaudz gribu pamēģināt ar dabīgiem līdzekļiem saīsināt tās 90min līdz 45 :)
AtbildētDzēst