ceturtdiena, 2012. gada 31. maijs

Kā lai neaizmieg?

Rūpīgam sekotājam nebūs noslēpums, ka uzskatu, ka priekšālasīšana ir ļoti būtiska bērna attīstībai - gan emocionālo saišu veidošanai, gan runas attïstībai, gan iztēles veicināšanai, nemaz nerunājot par noderīga ieraduma veidošanos. Esmu sastapusies ar izaicinājumu - ikreiz, kad nolemju arī dienas vidū/pēcpusdienā lasīt Kristiānai grāmatu, mani tas nomierina un atslābina tiktālu, ka es nevilšus lasot aizmiegu... Interesanti, ka pirms gulēšanas laika lasīšana tādu efektu nerada. Ir tās pēcpusdienas manā dienas ritmā visgrūtākās, ir, bet kā lai neaizmieg? Idejas?

- Posted using BlogPress from my iPad

trešdiena, 2012. gada 30. maijs

Visgarākā pavasara fotohronika

Kopš martā sākās bezapstājas ciemiņi un celošana, mūsmājās ir krietni samazinājusies plānoto mājmācības aktivitāšu intensitāte. Kristiāna gan turpina aktīvi darboties un allaž pārsteidz mani, kā viņa spēj sevi nodarbināt ar to "kas mājās ir" stundām vien un joprojām brīvdienu rītos ļauj mums abiem gulēt, cik tik gribam. Plauktos ir pieejams viss,kas vaajdzīgs, tomēr mani netīšie viņas vienatnes darbošanās novērojumi liecina, ka viņa sev laiku aizpilda drizāk ar "spare parts" - lietām, kas (ne)apzināti atstātas piejamas, kuru tiešais mērķis ir pavisam cits, bet tas netraucē no narcisēm uztaisīt salātus;) Tāda veida darbošanos, protams, reti kad sanāk nofotogrāfēt, jo es tajā laikā visdrīzāk, ka guļu.

"Sveikskaķīt"* tests

Mana (jā, man ir tikai 1 bērns) pārliecība ir, ka līdz 6 gadiem vecāku ietekme  uz bērna personību ir gana vērā ņemama un ka tieši tāpēc, ka pasaule "ļauna", ģimenei ir jābūt tai vietai, kas tāda nav, bet kas ir droša, atbalstoša, iedrošinoša un "atbilstošās" vērtības ieaudzinoša.

otrdiena, 2012. gada 29. maijs

Tenerife, 4.diena - San Blas un Bollullo pludmales



Ceturtā diena iesākās daudzsološi. Atradām  San Blas pludmali, akmeņotu.  




Vai Montessori metodei mājās ir saistība ar kristietību?



Viens no neskaitāmas reizes man aizkadrā uzdotajiem jautājumiem par manu aizraušanos ar Montessori metodi mūsu ikdienā ir: kāda tam saistība ar reliģiju?

Manis, ateista, kategoriskā atbilde būtu: nekāda! Montessori ir pedagoģijas virziens, attieksme pret bērnu un viņa attīstību, kam nav nekāda tieša sakara ar kristietību. Marija Montessori pati, tiesa, bija pārliecināta katole un viņas radītajā un viņas sekotāju attīstītajā metodikā ir ietverta arī reliģijas apmācība, bet tas neuzliek nekādu "kristietības zīmogu" ne matemātikas, ne valodas apguvē, kur nu vēl apgūstot praktiskās dzīves vingrinājumus vai sensori attīstot bērna maņas.

Izrietošais jautājums, ar ko saskaros: tad kāpēc Internetā atrodamo mammu bogi visbiežāk ir par kristietību un Montessori pieeju reizē?

Mans personīgais viedoklis un minējums ir, ka, tā kā visbiežāk intensīvi Montessori metodi mājās izvēlas pielietot ģimenes, kas nodarbojas ar mājmācību un kristīgajā pasaulē "mamma, kas mājās audzina bērnus un rūpējas par mājsaimniecību" ir izplatītāks un akceptētāks fenomens nekā kapitālisma patērētājkultūrā, tad nevilšus tā bilde nofotogrāfējas ne īsti precīza :)

Ar šo es vēlos aicināt māmiņas, kas šaubās - pētiet dziļāk - nav jabūt ticīgam cilvēkam, lai mājās veiksmīgi ievērotu Montessori principus, nav jādomā, ka pasauli radījis Dievs, lai, izmantojot, Montessori metodi, jūsu bērni ar prieku apgūtu ģeogrāfiju un nav jābaidās lasīt kristīgo mammu blogi par viņu pieredzi ar Montessori metodi, lai smeltos idejas un iedvesmu!

Kopenhāgenas riteņošana un saldējums.

Tādi divu dienu tuvie ceļojumi lieti noder kā smadzeņu pārlādēšaa -atgriezies pēc divām dienām un neatceries vairs neko - ne kur ir mājas atslēgas, ne kādi darbi bija saplānoti,  ne kas citiem sasolīts.

Kopenhāgena patika ļoti. Ļoti. Lielākais pārsteigums bija - metro bez vadītāja. Pasažieri, kas sēž pašā priekšā pie lielajiem stiklotajiem logiem, noteikti jūtas kā karuselī:) 

Foto no http://2020cities.blogspot.se/2010/03/copenhagen-metro-worlds-best.html   
Līdz šim biju sajūsmā par mūsu Stokholmas piemērotību aktīva dzīvesveida piekritējiem, īpaši riteņotājiem. Nu, mans velosipēda mīlētāja sapnis ir atgriezties uz riktīgu pilsētriteņošanas atvaļinājumu Dānijā.

piektdiena, 2012. gada 25. maijs

Ceļojiet ar bērnu uz mājas otras puses pagalmu!

Nejaušo apmeklētāju statistika vienos vārtos par labu jebkuram ierakstam par ceļojumiem, nevis par "ļaujiet tak tam bērnam lietot nazi" vai "pieaugušajam ir jāmāk pacelties līdz bērna līmenim nevis nolaisties". Jāmēģina būs reiz tieTenerifes ieraksti publicēt. Kopenhāgenas somās ieliku vēl vienu ceļojošo TB priekš Dānijas slēpņa,



saules kremus neatradu, saules brilles tikai meitai un, sapratusi, ka

Pirmoreiz ceļosim tikai ar rokas bagāžu

Vakarā lidojms uz Kopenhāgenu. Kristiānai pēkšņi sāp kāja tā, ka var tikai lēnām paiet, tātad šis  nebūs garo pastaigu ceļojums, bet ērtās sēdēšanas ratos un daudz ilgāk velo sēdeklītī ceļojums. Kristiānas čemodānā jāiepako velo ķivere, manējā velo šorti, krekls un iPad priekš slēpņošanas, Didža čemodānā botas un šorti. Kamēr es pakojos Kristāna ēnā bauda zemenes un pankūkas.



Vēl pases un varam doties pirmroeiz ceļojumā tikai ar rokas bagāžu. Pēdējā pusotra gada laikā esmu lidojusi katru  mēnesi turp šurp visurkurp tikai ar Ryanair, ka tagad SAS ekstras liekas pilnīgi nepierastas :))

Lai visiem patīkama nedēļas nogale!

otrdiena, 2012. gada 22. maijs

Zviedrija mani sagaidīja

Man ir sajūta (prāts brīdina, ka kļūdos), ka es vismaz gadu negribēšu vairs uzņemt ciemiņus un/vai ceļot :D Kas par daudz, tas par skādi un labā pēcgarša ātrāk beidzas, da i gandarījums, gau galā, izpaliek gandrīz vai. Pārgurums. Ai, ko nu par nomācošo, labāk par mazajiem priekiem.

Izkāpju šodien no vilciena pēc nedēļas prombūtnes Rīgā un man pretī smaržo daudz ievas, ļoti daudz. Viens no vismīļākajiem aromātiem. Ierodos mājās un pastkastītē jau teju nedēļu mani gaida Zviedrijas personas kods. Tagad man ir ne tikai tāds kods, kuru atpazīst ārsti, aptiekas un slimnīcas, bet arī pavisam īstais. Kā teiktu mans mīļais tētis: viss kā pie baltajiem ;)

Ziedi vāzē no pēdējiem ciemiņiem brīnumainā kārtā joprojām svaigi un burvīgi, gāzes grills darbojas un gaisā mēģinu nesajust nodevīgo tuvojošos vasaras tveici.




- Posted using BlogPress from my iPad

otrdiena, 2012. gada 8. maijs

Iespēja iegūt dāvanā "geoboardu"

Viena no manām domubiedrenēm, "Montessori mamma" Karīna savā blogā piedāvā iespēju iegūt "geoboardu".

Aizliegtā mājmācība

Un atkal un joprojām visi un ikviens, kas atbrauc ciemos, vai kurus satieku, jautāt jautā - kā ir dzīvot Zviedrijā? Man patika Latvijā un patīk šeit, bet šodien ir noskaņojums pasūkstīties. Bieži negadās tā, tāpēc jāizmanto, lai lieku reizi atgādinātu sev un citiem, ka piena upes uzpūteņa krastos ir tikai katram pašam savā galvā, sirdī, ģimenē un nevis kaut kur aiz robežām vai iekšpus seno senču sētas.

Latvijā dzīvojošajiem iebraucējiem, noteikti, smiekli  nāks par šāda kalibra "problēmām", jo Zviedrijā patiesi ir ļoti ērti dzīvot kā  nezviedram, visi un ikviens atbalsta, ir pretimnākoši un nav diskriminējoši. 

Un tomēr šis būs skarbs un galējs ilustrējums tam, kā izpaužas man visgrūtāk pieņemamā īpašība: "visi ir vienādi" un par tādiem tiek audzināti un kultivēti" (man nav noslēpums, ka šādai attieksmei sabiedrībā ir arī savas gaišās puses). 

sestdiena, 2012. gada 5. maijs

Kopenhāgena ar 3gadnieku



Pēc 3 nedēļam dodamies mūsu īsajā pilsētas ceļojumā uz Kopenhāgenu.

Naktsmājas meklējot pirmo reizi izlēmām izmantot http://www.airbnb.com  pakalpojumus - iespēja komunikācijai ar vietējiem cilvēkiem ir papildus bonuss, pie neviesnīcas atmosfēras un lētākam cenām, romantiskam atvaļinājumam vai divu nedēļu atvaļinājumam es diezin vai izvēlētos šo servisu, bet priekš divu dienu  "get-away" izklausās pefekti!

Padalīšos ar mīļas draudzenes  ieteikumiem Kopenhāgenai 3gadniekam un viņa ģimenei:

Tivoli parks pašā pilsētas centrā. Pavirši uzmetot acis mājas lapai, uzmanību piesaista 

gaismu šovs  (ak, sākas īsi pirms pussnakts, tā mēs nekad netiksim atpakaļ uz režīmu, ka bērns iet gulēt septiņos vakarā:))  foto no www.tivoli.dk




Madrides pārsteigumi un Didža vārda diena!


Atceļā no Tenerifes mums bija diennakts Madridē, pilsētā, kas mūs pārsteidza. Sakotnēji bijām plānojuši braukt uz lielu akvāriju, bet man tās zivis un dzīvnieki jau tā kā nedaudz apnikuši un izlēmām doties iepazīt pilsētu (pārsteigums nr.1, jo parasti izvairamies no pilsētām). Man nesaprotamu iemeslu dēļ Didzis bija sajūsmā par Madridi un gribēja staigāt stundām (pārsteigums nr.2, jo pastaigas parasti ir mana sirdslieta) pa Madrides vecpilsētas un apkārtnes ielām. 


Pats galvenais Pārsteigums ar lielo P ir Spāņu deserts "churros", kas paņēma mūs savā varā pilnīgi, pasūtījām arvien jaunas porcijas, līdz kamēr "šokolādnīcas" VALOR terase pārtrauca darba laiku.

trešdiena, 2012. gada 2. maijs

Nav jēgas iedomāties, ka zinu iepriekš, ko bērns gribēs iemācīties

Tenerifē esot meitai nebija ne mazākā izbrīna par melnajām pludmales smiltīm, bet gribēja toties zināt ko ēd kalmāri un kā viņus pēc tam noķer, kā krabji kustina spīles un kā mušas sazinās savā starpā, kā aug zemesrieksti.

Apsolījām noskaidrot un izstāstīt. Tikmēr pie neatbildētajiem jautājumiem pievienojušies - Kā veidojas vējš? Kā planētas var pagriezties?

Priecāšos, ja kādam no jums ir vai nu foršas atbildes uz šo, vai saites, kur tas aprakstīts, bet ja ne - lēnu garu jāķerās klāt izpētei.



- Posted using BlogPress from my iPad
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...
Follow Me on Pinterest