Izrādās pirmā bērnu māja,ko Montesori dibināja vēl pastāv un dārzā zied joprojām viņas stādītās rozes! Viena no skolotājām ar lielu aizkustinājumu stāstīja par eksursiju uz turieni.
Cita skolotāja parkā sūdzējās, ka Kristiāna grib piedalīties "lielo bērnu" darbiņos, bet viņa tak vēl tik labi nesaprotot zviedru valodu, tad nu man tas bija kā tests, cik daudz valodas, matemātikas un kosmosa materiālu spēšu iedomāties, kuriem nevajag saprast valodu.
Visvieglāk ar tiem, kas mums mājās arī ir. Skaidroju, no kura vecuma ko Kristiāna jau dara un Skolotāja "samierinājās" un apsolīja tkt galā situācijās, kad Kristiāna negribēs vis praktiskās dzīves telpā dzīvoties, bet valodas istabā.
Šovakar Didzis kopā ar citu tēvu ies mainīt plauktus, lampas un labot galdus uz dārziņu (joprojām esmu sajūsmā par vecāku dibnātu un vadītu dārziņu), mēs ar Kristiānu tikmēr izmantosim iespēju padarboties ar materiāliem, kas mums mājās nav. Smilšu un kontinentu gobusi, botāniskā kumode ir tie, kurus jau vienā vakarā sākām apgūt, tad šovakar turpināsim.
Rītdien iknedēļas pārgājiens ar pusdienošanu ārā, man trūkst pagaidām ideju, kādu ēdienu, lai sagatavo līdzi - silktākajā gadījumā sacepšu griķu miltu pankūkas - tās ir cieņā visiem grupas biedriem.
Šodien izdevās "izvest" veselu sarunu ar 3 Kristiānas grupas biedrenēm,visu sapratu un pat atbildēt spēju :))
Austrijā, kur es strādāju Montesori dārziņā-skolā, iestāde arī bija vecāku dibināta un vadīta. Man tas izskatījās pēc murga, kad vacākiem ne tikai jāmaksā milzu nauda, bet arī nebeidzami daudz laika jāpavada turienes darbos. Atsita vēlmi veidot savu privāto dārziņu.
AtbildētDzēst"Milzīgi lielo" naudu šeit maksā pašvaldība, vecāku maksājums, kas atkarīgs no algas lieluma, ir diezgan simbolisks.
AtbildētDzēstVecāku piedalīšanās koncepts iet roku rokā ar Montessori filozofiju - bērnam nav sajūta, ka viņu "pamet" dārziņā, jo dārziņa vide ir labā nozīmē saplūdusi ar ģimenes. Visi ir viena liela saime, katrs dara kautko kopējā labuma vārdā.
Vecāki paši(valde), nevis Latvijā tik bieži kritizētās dārziņu vadītājas, izlemj kam un cik tērēt naudu, paši pieņem darbā audzinātājas, līdz ar to nav jāsūdzas, jo ie tiešas iespējas ietekmēt audzinātāju kvalitāti. Pienākumi ir sadalīti, šķiet, proporcionāli, katrai ģimenei ir savs pienākums - pabarot akvārija zivis reizi nedēļā, vai reizi divās nedēļās sapirkt launaga pārtiku, vai reizi 3 mēnešos izdarīt saimnieciskās lietas, ir sīkums pret to, ko bērns iegūst no šāda dārziņa.
Jāatzīst, ka modelis, kur daļu (lielu, kā saprotu) finansu par dārziņu sedz pašvaldība un daļu vecāki, ir ļoti pievilcīgs. Arī vecāku (pār)valde vismaz konkrētajā gadījumā, kā liekas, strādā.
AtbildētDzēstVēl to "milzīgi lielo" naudu samaksā arī nodokļos. Bet mani personīgi tas apmierina. Latvijā es arī biju fanātisks nodokļu maksāt gribētājs/aģitētājs līdz brīdim, kad man pateica, ka, ja esmu izdomājusi dzemdēt bērnu, tad manai vecāku algai parādās griesti, kas ir zemāki par manu pirmsdzemdību algu.
AtbildētDzēstNez, muusu parastajaa b/d arii vecaaki iesaistaas, ko un kaa nu kursh var...
AtbildētDzēstMan ir prieks katru pirmdienas riitu iedot beernam liidzi pukju pushkji. Bez iznjeemuma katru pirmdienas riitu iet ar ziediem (iznjemot dzilju ziemu). Zinu, ka shogad noteikti atkal mekleesim egliiti uz Zsv savai grupinjai un koridoram.
Ja nodarbiibai vajag daarzenjus, aiznesu pilnu maisu. Aizjozhu veel uz mezhu peec dzeerveneem. Lai mazajiem ir.
Muusu teetis regulaari labo rotaljlietas. Beerni jau skrien vinjam pretii ar kaadu sapliisushu mantu un prasa, vai varees salabot.
Citi vecaaki, kuriem varbuut lielaakas materiaalaas iespeejas, paliidz citaadi - nopeerk muuzikas diskus vai jaunu lego komplektu.
Mees taapat vaacam naudinju, ko izmantojam grupinjas vajadziibaam. Piem., shovasar izremonteejaam garderobi. Un muusu teetis arii straadaaja.
Shonedeelj beerni dosies savaa pirmajaa kopiigajaa ekskursijaa. Iesaakumam tepat uz zoo. Vecaaki vediis ar saviem auto - vietas un autobenjkji jau ir sadaliiti.
Un vadiitaaja ljoti ieklausaas vecaakos, ljoti ruupeejas par droshiibu b/d.
Taa ka viss notiek... visparastaakajaa pashvaldiibas b/d. Un palielam, manupraat, viss ir atkariigs no cilveekiem, vecaakiem, vinju ieintereseetiibas...
Prieks dzirdēt arī labos stāstus par Latvijas pašvaldības b/d. parasti jau tie sliktie skan skaļāk un tālāk :( Vairāk jums, vecāki, jāliela savi dārziņi :)) Man grūti spriest,cik atkarīgs no vecākiem - Latvijā ar b/d neesmu saskārusies tiešā veidā, tikai ar vecākiem, kas sūdzas par audzinātāju/vadītājas neieinteresētību un arī ar vadītājām, kas sūdzas par vecāku neieinteresētību.
AtbildētDzēst