sss - Sirsnīgs septembris solās!

Tiem, kas mūs zina ne tikai no šī emocionālā bloga, ir zināms, ka dejas ir mūsu ģimenes sirsnīgākais hobijs! Pirms 2,5 gadiem pat apsvērām ideju par amatieru sacensībām, lai šim skaistajam hobijam piešķirtu nedaudz adrenalīna, bet tad pēkšņi izlēmām pamēģināt dzīvot Zviedrjā un sacensību plāni izčibēja :( Stokholmā deju kursu (nerunājot par mums tīkamāko formātu - privātnodarbības) cenas bija ļoti nepatīkamas un ļoti skaudri vēl tagad atceros, ka ilgas pēc nodarbībām pie Egila iekš D/C Forte pirmajos Zviedrijas mēnešos bija knapi izturamas!


Zviedrijas laikā, šķiet, tā arī nedejojām ārpus mājas līdz kamēr uzzinājām, ka Mazajā Ģildē reizi mēnesī ir balles un jauno gadu sagaidījām vienā no tādām (te mājiens ar mietu tam, kurš sola sagādāt bildes no tās balles;)) un tad vēl pēkšņāk pārvācāmies uz Viļņu, kā rezultātā šogad esam bijuši jau 3 ballēs!

Aizrunājos nepareizā virzienā - tātad, deju privātnodarbību atsākšana bija viens no pirmajiem Didža man dotajiem uzdevumiem, kad atbraucām uz Viļņu. Sākotnēji es atteicos ar argumentu, ka nejūtos vēl tik ļoti iekārtojusies un iedzīvojusies jaunajā vietā, lai sāktu domāt par noskaņojumu uz deju nodarbībām..

Un šodien tas notika - pirmā skolas diena Kristiānai, kas tiešā nozīmē palēkdamies bez iebildumiem cēlās no rīta 2 stundas agrāk kā pēdējā laikā un skrietin skrēja uz skoliņu, pirmā diena, kad es no rīta sajutu - ir sācies skaistais rudens un diena, kad sazvanīju mūsu Latvijas deju skolotāja Egila ieteikto deju skolu Viļņā!

Internetā klejo dažādi grafiki par to, kā "expati" (no eng:  expatriates) jūtās savā jaunajā mītnes zemē pirmajā mēnesī, pusgadā, gadā, trijos, bet mans barometrs pavisam noteikti šodien pateica - Viļņā ir ne tikai forši dzīvot, te ir arī mūsu mājas (tagad)! Varbūt, ka to sajust tieši šodien palīdzēja aizvadītās nedēļas nogales 2 slēpņošanas dienas kopā ar slēpņošanas draugiem no Latvijas, kas man parādīja, cik daudz forša te Viļņā vēl ir, par ko man  nemaz nav bijis nojausmas! Viļnai ir pašai savi 7 brīnumi (kanjonā un burvestību mežā pabijām 1.septembrī) un Viļņa, izrādās, ir kalnu pilsēta!