Brīvs miers - Montessori bērnudārza iezīme!

Turpiniet klausīt savu intuīciju visas iepazīšanās vizītes/vizīšu laikā, atcerieties,ka bērns jūt vecāku bažas un "nespēju" viņu palaist un tad satraucas vēl vairāk! Ja divgadniekam ir jāskatās, kā mamma raud, pavadot viņu pie dārziņa durvīm, tad neviens bērnudārzs nešķitīs labs! 

Nākamais,kam pievērst uzmanību – mierīga atmosfēra! Patiesā Montessori dārziņā valda brīvs miers.
Šo uzsvēra daudzi Zviedrijas vecāki, kas, neko nezinādami par Montessori pedagoğiju, bija atnākuši viesos uz mūsu dārziņu izvērtējot to kā vienu no opcijām (mana pieredze liecina,ka Stokholmā 100%, nevis tā kā Rīgā vai Viļņā, dārziņu izvēlas vistuvāk mājām) un uzreiz pamanīja, ka ienākot telpās nav pieaugušo galvu sāpinošas skaņas vai haosa, lai arī nenotiek neviena grupu nodarbība, proti, katrs bērns savā nodabā vai vairāki kopā kaut ko aizrautīgi dara! 

Protams, ka pastāv izņēmumsituācijas un "bērni ir bērni", bet man bija  iespēja diezgan daudz novērot zviedru dārziņa atmosfēru – bērni paši nosaka savu ritmu, kas iekštelpās ir mierīgāks un sakārtotāks, un ārā dauzīgāks un skaļāks. Bērnos valda iekšējs miers, pārliecība un prasme risināt konfliktus mierīgā veidā, ja nepieciešams – iesiastot audzinātāju, bet arī tas vairumā gadījumu ir paprasot padomu un pašam tālāk visu atrisinot.

Bērni ar prieku palīdz citiem, kam kaut kas ir nesanācis vai gadījusies kļūme, ar interesi vēro jaunu materiālu prezentācijas citiem bērniem, ar prieku iesaistās auzinātājām palīgos. 

Spilgta Zviedrijas ietekme uz Montessori pedagoģiju - ļoti daudz Montessori prezentāciju un arī darba notiek grupās 3 līdz ~5 bērni. Bērniem tas ļoti patīk, katrs var izvēlēties sev pieņemamāko lomu - no aktīva dalībnieka līdz klusam novērotājam. Var  gadīties,ka kāds intravertāks bērns pavada veselu gadu būdams tikai novērotājs un par to neviens pieaugušais nesatraucas, jo Zviedrijas izglītības sistēmas pamatā ir atziņa, ka līdz 6 (7?) gadiem bērniem ir tikai jāspēlējas un jādara tikai tas, ko viņi patiesi vēlas. Valodas barjeras dēļ Kristiāna Zviedrijā pirmajā gadā arī ļoti bieži bija novērotājs un vairākas reizes pārrunājām ar audzinātājām, ka viņa vēro grupu prezentācijas vai kāda drauga individuālo darbu un acīmredzot tādejādi apgūst valodu, bet vēlāk izrādījās, ka viņa apguva daudzus "darbiņus" no skatīšanās vien (kas ir nelielā pretrunā ar klasisko Montessori atziņu,ka visam apguves procesam ir jāvirzās no konkrētā uz abstrakto un viss "iet caur pirkstiem"). 

Mierīgā atmosfēra ir rezultāts tam, ka Montessori vidē bērni ir patstāvīgi un varoši,  un aizņemti ar koncentrēšanos, viņi bauda režīma labo efektu un zina lietu kārtību un vada savu ikdienu pēc principa, ka var darīt visu, ja vien tas nekaitē sev, apkārtējiem līdzcilvēkiem vai videi. 


Taisnība, ka šādu brīvu  mieru panākt nevar uzreiz, tikko izveidotā grupā, jo tai ir jāļauj noformēties un  nostabilizēties. Ir jāpaiet vairākiem gadiem un šo gadu laikā bērnudārza personālam vai vismaz tā kodolam ideālā gadījumā vajadzētu saglabāties nemainīgam, lai bērnudārzā valdītu tik visaptverošs brīvais miers, ka ne jauna gada sākums, ne citi notikumi to nevar satricināt un ka jaunie bērni, kas pievienojas grupai, ātri vien pieņem šo brīvā  miera uzvedību kā savas uzvedības normu. Par Montessori pedagoga lomu un iezīmēm  - nākamajā ierakstā!