Apzināti uzturu dzīvas ne tikai latviešu tradīcijas, bet arī
tās zviedru, kas mums iepatikās dzīvojot Stokholmā. Iemeslu svētkiem nevar būt
par daudz. Šoreiz tādi bija veseli 3: mūsu vedamo #Smilgas mēneša kāzu jubileja,
jaunās sievas Lienes vārda diena un augusta zviedru vēžu ballīte.
Nopirkt vēžus Viļņā bija lielākais izaicinājums (jaunā vīra
Agra iedvesmota esmu sākusi sapņot par vēžu ballīti ar to ķeršanu), tomē pēc
vairākiem mēğinājumiem tiku pie Āzijā augušiem, Latvijā iepakotiem vēžiem diļļu
marinādē. Zviedrijā tos pārdod kilograma iepakojumos, šoreiz nācās samierināties
ar 300gramu paciņām.
No Zviedrijas ir pieredze,ka ar oriğinālo marinādi nav
gana, tāpēc nedaudz pielāgoju recepti un darīju tā: uz katru vēžu kilogramu
ņēmu 3l ūdens, 150ml gaišā alus, sauju kumina sēklu, 1 ēdamkaroti cukura, 2
ēdamkarotes sāls un 1 veselu sīpolu, kam nomizota tikai ārējā miza – uzvārīju marinādi,
pavārīju uz lēnas uguns zem vāka un ļāvu atdzist, tad pārlēju sasaldētajiem
vēžiem (svaigus tā arī neizdevās atrast un pieļauju, ka cena būtu bijusi
pavisam nedraudzīga) un atstāju marinādē
uz nakti.
Otrā dienā agri no rīta kopā ar Kristiānu sataisījām vēžu ballītes
cepures visiem dalībniekiem (lejupielādējama cepures sagatave)
paņēm ām līdzi no Rīgas Tiimari atvestos vēžu serpentīnus un aidā piknikā ēst vēžus!
Man par izbrīnu Kristiāna procesu atcerējās diezgan
detaļprecīzi un ja vien asās čaulas nedurtos rokāš būtu varējusi ne tikai
izstāstīt bet arī nodemonstrēt kā tikt pie vēžu astēm un ko darīt ar spīlēm.
Bija gardi. Noteikti svinēsim atkal!
Kristiānai pēkšņi atjaunojās interese par fotogrāfēšanu un
ir skaidrs, ka ir pēdējais laiks nest uz servisu viņas pašas 3 gadu dzimšanas
dienas dāvanu, lai piebildē pilnu savu nevis manu atmiņas karti ar mežu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru