Lapas

pirmdiena, 2018. gada 16. jūlijs

Iepazīstieties - Burvis!

Ne viss šajā stāstā būs pareizā hronoloģiskā secībā, bet pilnīgi viss ir reāls, nekas nav izdomāts un ir tieši tik burvīgs kā aprakstīts. Nevienu personvārdu neuzdrīkstos pieminēt, bet, domājams, katrs pieminētais sevi atpazīs. Fotogrāfijas no Burvja pirmās nedēļas mājās, lai tas blāķis vieglāk lasās :)



Stāsts aizsākās pirms 14 gadiem, kad

ceturtdiena, 2018. gada 8. marts

Spilgtākās ēstmīļu piezīmes par Madeiru

Rakstīju divos vārdos par Madeiru un sapratu, ka esmu noslinkojusi uzrakstīt TripAdvisor atsauksmes, tāpēc atsevišķs ieraksts ar mūsu atmiņām par restorānu apmeklējumiem. Mēs allaž mēģinam tikt ēst tur, kur ēd vietējie, kur ir tāda atmosfēra, ka var just, ka esi citā zemē un nav sajūta, ka ej pa visu iemītu taku, cik nu tas vispār var būt iespējams, plānošanai lietojot Tripadvisor.




Divos vārdos par Madeiru

Valda brauc uz Madeiru un taujā pēc ieteikumiem. Edgaram solīju aprakstu, jo viņš palīdzēja nobriest šim ceļojumam. Noslinkots ir un no ceļojuma pirms pusotra gada uz visu laiku labāko atvaļinājumu galamērķi ir saglabājušies vien foto, bet vārdu nav.



piektdiena, 2018. gada 5. janvāris

Divi knifi ar tomātu biezzupu

Plānots bija, ka atklāsim 2018. gada galda spēļu spēlēšanu Salaspilī ar Pandēmijas vakaru (esmu beidzot izlēmusi tikt pie Legacy spēles, kad tā būs atkal LV pieejama - ir sakrātas vairākas dāvanu kartes - šis nu reiz ir tas veikals, kurā ir beztermiņa dāvau kartes un kuras tiek izmantotas vienmēr!), bet dzīve lēma savādāk, tomēr visiem saplānotās vakariņas tapa tik un tā. Ģimenes jaunākā trešdaļa elsa aiz sajūsmas, tad nu piefksēju sev recepti.






piektdiena, 2017. gada 8. decembris

Pasaulē nu par vienu Ziemassvētku vecīti vairāk!

Kristiānai tikko palika deviņi gadi un jautājumi par Ziemassvētku vecīti kļuva aizvien biežāki un neatlaidīgāki. Rūķu rokraksts jau kādu laiku  raisījis aizdomas un šogad rūķi, nez kāpēc, vairs vēstules neraksta, bet tikai atstāj pa mazam gardumam zeķē.





ceturtdiena, 2017. gada 2. marts

Ja jau par nepierakstītajām receptēm

Mūsu mājās nav TV. Mēs kā ģimene nolikām toreiz īrētā dzīvokļa saimniekam piederošo prom no acīm pirms vairāk kā 10 gadiem. Protams, ka video saturu caur ekrānu patērējam, izmantojot mūsdienu piedāvātās ekstras, skatoties tieši to, kas mūs interesē, bez rekāmām un cita nevajadzīga satura. Mans šībrīža "prieciņš" ir seriāls "15 minūtes virtuvē ar Džeimiju Oliveru", kuru skatoties gūstu iedvesmu vēl tobrīd nezināmām kulinārajām izpausmēm. Arī šīs vakariņas tapa pēc 2 sēriju noskatīšanās.



Salātu mērces ir man mistērija

Bērnībā pazinu tikai viena veida salātu mērci: krējums! Pusaudža gados, šķiet, uzzināju, ka krējumu var atjaukt ar kefīru. Tagad, mēģinot ēst vairāk zaļbarības sastopos ar faktu, ka nesaprotu salātu mērču pagatavošanas noslēpumu - visas eļlas bāzētās vīrs izbrāķējis un saka - lai pasniedzu vienkārši sausus salātus, bet tas, savukārt, neiet pie sirds mums ar meitu. Mūsu risinājums ir eko balzāmetiķa krēms, kas, tomēr jāatzīst, līdzīgi kā kečups visu padara ēdamu. Ja salātos ir tomāti, tad tie laicīgi apkaisīti ar sāli izdala gana šķidruma, lai salāti būtu ēdami. Bet vakardien izdevās uzmeistarot pēkšņi patiesi gardus salātus, kurus Kristiāna nodēveja par gardajiem salātiem un steidza pierakstīt sastāvdaļas, jo gana daudz reižu ir dzirdējusi mani sūkstāmies, ka kādu no savām receptēm neesmu pierakstījusi un pēc tam ne pa kam nespēju atcerēties sastāvdaļas. 



ceturtdiena, 2017. gada 16. februāris

Prieka un pateicību krātuvīte

Valentīndienas nedēļā aktualizējas pastkastīšu temats pateicoties skolai un mēs arī saņēmāmies atvērt savu jau 3 (vai tomēr 4) gadus gaidījušo pastkasti un tās saturu.



piektdiena, 2016. gada 7. oktobris

Pārgājieni Slovākijas Tatros ar 7gadnieku

Izlasīju mīļā brālēna piedzīvojumus Tatros un aizklejoju atmiņās par mūsu pavasara ceļojumu uz Tatranska Lomnica un apkārtnes Tatru maršrutiem. Jau pasen draugiem biju solījusi padalīties ar informāciju, tad nu šovakar, kamīnā klausoties, esmu nobriedusi mazam aprakstam.


 


Nu jau ģimenes hronikā ir iegājies Kristiānas citāts no ceļojuma otrā dienas pārgājiena:

"Parādiet man kartē, kur šitas maršruts bija, lai es varu atzīmēt, kur nekad vairs nevajag iet. Es te savus bērnus te nekad nelaidīšu. Nu vismaz ne jaunākus par 10 gadiem."

 Bet par visu pēc kārtas:

otrdiena, 2016. gada 12. aprīlis

Turpinam grilsezonu ar trusi

Sadalīju trusi (mēs trusi allaž pērkam www.mierini.lv) kā pienākas (es sekoju šīm norādēm: http://www.jamieoliver.com/videos/how-to-joint-a-rabbit/), ierīvēju ar sāli un manām iecienītākajām garšvielām trusim un vistai:

Atklājam grilsezonu ar foreli

Kad teju mēnesi dēļ intensīvā darba grafika nav gatavots nekas "īpašs" un pedējo nedēļu ne tikai nekas īpašs, bet arī nekas veselīgs nav ēsts, tad pilnīgi pašsaprotami šķiet atklāt grilsezonu mūsu dārzā pirmdienas vakarā ar foreli. 





trešdiena, 2016. gada 17. februāris

Aplam jauka (pirmā) grāmata bērnam angliski + 15% atlaide tās iegādei

Multilingvālisms jau no bērna kājas ir viena no manām pārliecībām un reālajā saskarsmē daudziem no jums esmu stāstījusi, kā mēs sākām Kristiānai 2 gadu vecumā lasīt priekšā grāmatas angliski no "izlasīsim un uzzināsim zinātne" sērijas - vispirms rindkopu vai pat lapaspusi angliski, pēc tam to pašu brīvā tulkojumā latviski. Šīs grāmatas nu jau daudzas atradušas ceļu pie jūsu bērniem un ceru, ka arī sešgadniekiem šī metode darbojas.

piektdiena, 2016. gada 5. februāris

SPA ballīte 7gadniecēm

Nu jau kādu laiciņu atpakaļ runāju ar savu draudzeni un atsaucu atmiņā, cik ļoti daudz enerģijas paņēma zinātnes ballītes (paskrollējiet uz leju, tur būs vairāki ieraksti par eksperimentu ballīti draugu pulciņam) organizēšana un ka nav dukas vairs ko tādu darīt. Telefonsarunu beidzu un nespēju pretoties pēkšņi galvā iešāvušajai (?) domai - uzrīkot meiteņu ballīti (ak nostaļģija, par SWE un LT, kas Kristiānai allaž bija vismaz viens labākais draugs - puisis) uz 7 gadu meitas jubileju ar SPA tematiku. Sacīts, darīts. Tematikas ideja nāca, protams, no manis, kas ilgojas pēc SPA ar draudzenēm, ne meitas, kas pirms tam nemaz tādu saīsinājumu kā "SPA" nezināja, bet Kristiāna aizrāvās ar ideju un paldies visiem iesaistītajiem  - visas meitenes bija sajūsmā, arī vēl kādu laiciņu pēc ballītes :) SPA vieno meitenes, ka es jums saku - pirms ballītes neviena meitene savā starpā nebija pazīstama, bet ēdot kūku, jau izturējās viena ar otru  kā īstas sirdsdraudzenes :) Zemāk fotohronika.

otrdiena, 2016. gada 2. februāris

Liellops mongoļu gaumē pasniegšanai kaimiņiem

Pirms daudziem gadiem, kad mēs iepriekšējo reizi dzīvojām tepat, kur dzīvojam atkal tagad, nereti cepu kūkas un pusi devu kaimiņiem, tagad kūkas necepu teju vairs nemaz, bet beidzot šovakar kaimiņi tika pie garduma - liellopa mongoļu gaumē.

Sagriež 900 gramus liellopa stremelītēs vai kubiciņos, apvārta kukurūzas cietē un saliek ar kokosriekstu eļļu ietaukotā lēnvāres katlā. Bļodā sajauc krūzi brūnā cukura ar tējkaroti sasmalcināta ingvera, 3 sasmalcinātām ķiploka daiviņām, krūzi ūdens, 1/2 krūzi granātābolu sulas, 1/2 krūzi Tamari mērces, krūzi sarīvētiem burkāniem un 3 tējkarotēm olīveļļas - to visu pārlej pār liellopu un gatavo 3,5 stundas "low" režīmā lēnvāres katlā. Vīrs ēda ar zaļajiem salātiem ar krējumu un dīgstiem piedevās.

PS. Negaršos tiem, kam negaršo "salda gaļa" un burkāni būtu labāk garšojuši salmņos, bet mans dārzeņu smalcinātājs saplīsis un man nebija pacietības neizmantot rīvi parasto.


Recepte pielāgota no šīs: https://se.pinterest.com/pin/421157002633862215/

Viss (atkal jau) ir savādāk

Kad sāku rakstīt šo blogu, tikko pirmo reizi kā ģimene bijām izkāpuši no savas ierastās komforta zonas, pārcēlušies dzīvot Stokholmā, es biju aizgājusi no (reiz) ļoti iemīļota darba un no darbaholiķes, kas nemāk gatavot neko citu kā mafinus, pārvērtusies par pilnas slodzes mājsaimnieci ar Montessori pedagoģiju kā galveno hobiju. 


Lai ieraksts nav tikai teksta blāķis, vizuālie izskaistinājumi no mūsu nesenākajiem piedzīvojumiem

Šobrīd blogu par Montessori pedagoģijas izpildījumu mājas apstākļos latviski ir bezgala daudz (pretēji laikam, kad sāku rakstīt), neredzu vairs pievienoto vērtību par to izsmeļoši rakstīt, sevis izdomātās receptes allaž slinkums piefiksēt, lai gan arī tas noderētu sev un tiem, kas man epastos ik pa laikam uzvaicā idejas un galu galā esam atpakaļ Latvijā. Idejas bērnu ballītēm pilns internets un vispār neko jaunu es nevaru pateikt. Biju izlēmusi (vēl nesen) vairs nerakstīt.

pirmdiena, 2016. gada 1. februāris

Ikdienas ainiņas no Montessori sākumskolas

Sejugrāmata līdz šim apēdusi visas manas pārdomas par pirmklasnieku dzīvi, bet tur viss pazūd, tāpēc dublēšu tepat arī dažas savas pārdomas, tā teikt, uzskatāmībai un hronoloģijai :) 

2016. gada 30. janvāris: Kristiāna tikko tēti paņēma uz izbrīnu uzdodot pašas izdomātu "teksta uzdevumu" par torti, kas algebriski pierakstās sekojoši:
1-1/3=x
x=1/2+y
Atrast y.
Tetis samulsa un Kristiāna nodemonstrēja viņam vizuāli, kā atrast "y".


Pašas iniciēts un savas intereses vadīts "mājas darbs" ğeometrijā, kas aiz sevis "pavilka" vēl kādu stundu darbošanos ar daļām.

Ieguvums neatsverami lielāks kā no tiem matemātikas uzdevumiem, kas jāpilda ar asarām vēlos darbadienu vakaros par skolotāja izvēlētu tēmu. 

otrdiena, 2015. gada 13. oktobris

Meklēju bioloģiski audzētu cūku ribiņas

Pateicoties Tiešās Pirkšanas entuziastiem Salaspilī nesen tikām pie bioloģiski audzēta rukša ceturtdaļas. Liela mana sajūsma bija par ribiņām, lai vai cik mazu porciju.

Edz, Zviedrijā ribiņas vakariņās bija mans īpašais veids kā sagaidīt ciemiņus vai lutināt savējos un kopš tur vairs nedzīvojam nebiju arī ribiņas vairs gatavojusi, jo man nav ne jausmas kur nopirkt bioloģiski audzētu rukšu ribiņas vien, nepērkot dalu rukša vēl klāt :( Padalieties, ja kāds zina, kur tādas pirkt.


trešdiena, 2015. gada 2. septembris

Turbulence mūsu dzīvēs jeb Montessori sākumskola Rīgā

Tiem, kam nav intereses lasīt garo aprakstu, kopsavilkums: jā, mēs šobrīd dzīvojam Latvijā un Kristiāna apmeklē Montessori sākumskolu “Pētnieki”, Juglā.



Pirmais materiāls, šķiet, ko Kristiāna izvēlējās 1. septembrī kā uzrunājošāko

Bet terapeitiskā rakstīšana kā metode ir atzīta un lai arī vispār jau šķita, ka “mans blogs ir miris”,  bet izrādās, ka “blogs ir miris, lai dzīvo blogs!”, jo jūs man uzdodat tik daudz jautājumu, ka man nepietiek stundas diennaktī, lai katram atbildētu atsevišķi. Neņemiet ļaunā, jo dzīvo komunikācju joprojām intensīvi piekopju, jo īpaši tādu, kas sev līdzi nes iespēju aiziet kopīgā pārgājienā, 

izbraukt kopīgā velobraucienā


vai uzspēlēt galda spēli.



Kopīgs teātra apmeklējums vai jaunu zinību gūšana plecu pie pleca kādā neformālā izglītības iestādē arī pavisam noteikti ir droši veidi kā īstenot klātienes sarunu.

piektdiena, 2015. gada 8. maijs

Bezkviešu cukīnī pankūkas cepeškrāsnī



Cukīnī ir viena no retajām ēdienu sastāvdaļām, kuru Kristiāna, līdz ko kā atpazinusi, negrib ēst. Tāpēc gatavojot šīs pankūkas, diemžēl, sāku ar to, ka nomizoju 3 vidēja izmēra cukīnī un sasmalcinu tos.

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...
Follow Me on Pinterest