Lapas

ceturtdiena, 2018. gada 8. marts

Divos vārdos par Madeiru

Valda brauc uz Madeiru un taujā pēc ieteikumiem. Edgaram solīju aprakstu, jo viņš palīdzēja nobriest šim ceļojumam. Noslinkots ir un no ceļojuma pirms pusotra gada uz visu laiku labāko atvaļinājumu galamērķi ir saglabājušies vien foto, bet vārdu nav.





Tātad pāris vārdi un emocionālas atmiņas no manas puses, paļaujoties, ka jebkurš, kurš dodas ceļojumā krustu šķērsu ir izlasījis Internetā pieejamo: Madeira nav perfektais galamērķis tiem, kuru sapņu atvaļinājums ir all-inclusive veida atpūta (nav vērts tik tālu triekties un kombinēt nokļūšanu) un nav tiem, kas vēlas katru dienu sauli un karstumu un īsti nav tiem, kas ir pilsētu mīļotāji.



Madeira ir labākais galamērķis tiem, kam pavadīt atvaļinājumu pārgājienos ir vislielākā bauda, tiem, kam neparedzami laika apstākļi nespēj sabojāt omu, tiem, kam lietus drēbes allaž ir iepakotas mugursomā, bet arī saulesbrilles un funkcionāls apģērbs, kas ļaus baudīt 3 gadalaikus vienas dienas laikā. Madeirā vienmēr ir pavasaris, kas arī izskaidro laika apstākļu mainību. Madeira ir dabas mīļotājiem.



Madeira ir ļoti pateicīga kalnu skatu pārgājieniem ar bērniem, pateicoties levadu sistēmai. Var uzbraukt ar auto augstu kalnos un tad iet pa salīdzinoši lēzenām takām. Drošība pirmajā vietā - allaž izvērtējiet bērna spējas. Ja esat izvēlējušies braukt ar auto, būs japieliek lielākas pūles, lai sakombinētu apļveida pārgājienu maršrutus, bet toties būs iespēja nepielāgoties sabiedriskā transporta grafikiem. Katrai izvēlei savas priekšrocības, atkarīgs no jūsu ģimenes ceļošanas stila. 



Naktsmāju  izvēle arī ir krietni plašāka, ja jums ir savs auto, tādā gadījumā iesaku nobāzēties apmēram pa vidu salai, lai varat izstaigāt visas salas puses. Mūsu naktsmājas bija nams ar fantastisku skatu pa guļamistabas logu, gana tuvu arī autobusa pieturai, ja vēlējāmies atstāt auto mājās un doties uz tuvējo pilsētiņu. Viena no 26 atsauksmēm ir arī mūsējā, ja vēlaties zināt detalizētāk.



Brokastis ēdām savā namiņā, pusdienas "uz takas", bet vakariņās baudījām restorānus. Par restorāniem atsevišķs ieraksts, būtiski pieminēt, ka visus sasniedzām ar auto. Liela (labākā) daļa no tiem ar sabiedrisko transportu, šķiet, nebūs sasniedzama.

Ceļojums uz Madeiru un  tās levadas pastaigām man bija vēlmju sarakstā jau vairākus gadus un allaž šķita, ka nez nu kad beidzot tas laiks pienāks, līdz Didzis reiz veltīja veselu nakti, lai sakombinētu mums lētas biļetes visiem trīs. Salīdzinājumam - mums visiem 3 biļetes turp atpakaļ izmaksāja tik cik parasti 1 cilvēkam, nepavadot veselu nakti kombinējot lidojumus.



Taisnības labad jāsak, ka tas bija iespējams, jo bijām gatavi  turpceļā 4 dienas izbaudīt Porto (kas  mums ļāva iegādāties biļetes Porto -Funšala par padsmit eiro) un atpakaļceļā veselu dienu izbaudīt galda spēļu spēlēšanu Londonas lidostā (nogurums pēc simts kilometru pārgajieniem visiem 3 bija gana liels, lai nealktu doties uz Londonu pastaigāties).



Izrietoši ļoti entuziastiski ķēros pie pastaigu taku plānošanas, izpētes un ceļojuma loģistikas. Tā ka īrējām mašīnu allaž bija japanāk iespēja doties apļveida pārgājienā, kas ne vienmēr gar levadām ir iespējams.


Lasīju ceļvežus un uz kartes atliku taku ģeogrāfisko atrašanās vietu un īpašas nozīmes apskates punktus un vietas. Kad visa karte bija salīmēta bija vieglāk kombinēt maršrutus un plānot loģistiku. Ceļveži ir pilni ar taku aprakstiem, neatkārtošos un maršrutu bildes nelikšu, pilnīgi visas pastaigas, kuras izvēlējāmies veikt lika mūsu sirdīm pamirt aiz sajūsmas par dabas varenumu.





Katrs pārgājiens bija pavisam savādāks kā citi. Konkrēti taku nosaukumus kā ieteikumus arī nebūtu korekti likt, jo mēs ne vienmēr sekojām oficiālajam maršrutam un bieži kombinējām paši savu apļveida maršrutu no dažādiem posmiem, bet te pieminētas takas, uz kurām piedzīvojām visspilgtākās emocijas:
 - Levada do Rabacal
 - Levada Nova
 - Levada 25 Fontes
 - Levada do Norte




Ja jāizvēlas viena taka, kas atstāja visdziļāko iespaidu tad tā noteikti ir pašas pēdējās dienas piedzīvojums - kopumā 13 kilometru gara, no kuras 2 kilometri ved pa gājēju/levadu tuneļiem zem kalniem. Noteikti, noteikti luktrīšiem jābūt līdzi, visērtāk, ja tie ir pieres lukturīši, jo tad rokas brīvas līdzsvara noturēšanai un stabilitātei, ja nu gadās kāds pretimnācējs un ir jaizmainās ar viņu šaurajā tunelī.



7gadīgajai Kristiānai 13km  pārgājiens bez jebkādam citām izklaidēm kā tikai fantastiska daba  un vecākiem kā vienīgo kompāniju nenācās līdz galam viegli, bet gandarījums par paveikto sasniedza neredzētus apmērus un savilņoja līdz asarām.


Iet 2kilometrus pa tumsu zem kalna, just un dzirdēt pilošu ūdeni un baudīt meitas spontāno dziedāšanu tumsā visa tuneļa garumā ir viena no mīļakajām Madeiras pārgajienu atmiņām.



Levada cauri eikaliptu mežam arīdzan bija ļoti īpaša, kaut vai smaržas dēļ. Mājās kā suvenīrs joprojām virtuvē stāv eikalipta lapa.




Vienīgais pārgājiens, ko veicām ne garu levadu, bija Pico do Ariero (2. augstākais kalns) virsotnes apkārtne. Lieku reizi tikai atgādinu, ka šī pastaiga jāsāk pēc iespējas agrāk un labos laikapstākļos, lai izbaudītu iespaidīgos skatus. Pat labos laikapstākļos vēlākais ap 12 jau būs saradušies gana daudz mākoņu, kas draud gan ar lietu, gan švaku redzamību.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...
Follow Me on Pinterest