Ikdienas ainiņas no Montessori sākumskolas

Sejugrāmata līdz šim apēdusi visas manas pārdomas par pirmklasnieku dzīvi, bet tur viss pazūd, tāpēc dublēšu tepat arī dažas savas pārdomas, tā teikt, uzskatāmībai un hronoloģijai :) 

2016. gada 30. janvāris: Kristiāna tikko tēti paņēma uz izbrīnu uzdodot pašas izdomātu "teksta uzdevumu" par torti, kas algebriski pierakstās sekojoši:

1-1/3=x
x=1/2+y
Atrast y.

Tetis samulsa un Kristiāna nodemonstrēja viņam vizuāli, kā atrast "y".

Pašas iniciēts un savas intereses vadīts "mājas darbs" ğeometrijā, kas aiz sevis "pavilka" vēl kādu stundu darbošanos ar daļām.

Ieguvums neatsverami lielāks kā no tiem matemātikas uzdevumiem, kas jāpilda ar asarām vēlos darbadienu vakaros par skolotāja izvēlētu tēmu. 

Paldies Montessori sākumskolai Pētnieku darbnīca, kas uzticas bērna iekšējam skolotājam un bērnu vecākiem, kas nesagaida no skolotāja, ka visi bērni identiskā tempā apgūs vienu un to pašu vielu.

2015. gada 20. oktobris:

Tā kā savā soctīklu plūsmā ar tēmturi "ejamskolā" ik pa laikam pamanu šausmu filmu cienīgus scenārijus, tad vēlos atkal to atšķaidīt ar devu pozitīvās pieredzes. Vēla pēcpudiena, Montessori sākumskola "Pētnieku darbnīca", klasē kluss, katrs darbojas savā nodabā ar fizikas eksperimentiem, rokdarbiem, matemātiku vai lasa. Skolotāja maigā balsī sarunājas ar to, kurš palūdz palīdzību vai lūkojas pēc atzinības. Meitas draudzene atzīst, ka būtu bijis labāk, ja es Kristiānai būtu atnākusi nedaudz velāk pakaļ. Es nesteidzos un ar Kristiānu izlemjam, ka viņa parādīs savu "darbiņu mapi" kopš septembra. Varbūt labi vien ir, ka man mājās neko nestāsta, kā skolā gājis? Aiz sajūsmas katru dienu lūpu kaktiņi sāktu plaisāt. Un nē - es nebūt nesaku, ka Montessori ir vienīgā pareizā pieeja visiem vai ka tikai privātajās skolās bērni var būt laimīgi, es tikai saku un ceru - ka ikvienam pietiek enerģijas un motivācijas atrast savam bērnam Skolu, kas iedvesmo, atbalsta, palīdz un seko bērnam. 


2015. gada 2. oktobris: 

Saruna ar meitas skolas direktori, kad es iesāku teikt kādu savu bažu un izrādās, ka viņa vakar jau to pamanījusi un risinājumu atradusi! Nespēju vien beigt priecāties, ka esam atraduši Pētnieku darbnīcu, kur pedagogi ir patiesi Montessori pedagoģjas praktizētāji. Bail pat reizēm noticēt, ka esam atraduši vidi, kur patiesi Bērns pats ir sava progresa vadītājs un kur skola ir vide, kas iedrošina paust Bērnam savu viedokli, pat ja atšķirīgu no pastāvošā, kur Bērns mācās to, kas interesē un tā, kā interesē! Bērnam ir iespēja ienirt tik dziļi, cik interesē, nodoties, pētīt un izzināt un tikai iekšējie kritēriji pateiks, kad apstāties.