pirmdiena, 2012. gada 16. janvāris

Pirmo reizi dzīvē man rodas jautājums "vai tas ir normāli" par pašas bērnu.

Kad atgriezāmies no Ziemassvētku ceļojuma pa Latviju, mūs te gaidīja kaudzīte ar apsveikumu kartiņām. Pāris dienas vēlāk lasīju Kristiānai priekšā vēlējumus un stāstīju, kas kartiņu ir zīmējis/sūtijis. Vēl pēc pāris dienām Kristiāna, atnākusi no dārziņa, visu vakaru pavadīja vienatnē, pētot kartiņas. Un tad man pirmo reizi mūžā radās jautājums par savu bērnu: vai šis ir normāli? Ātri vien atguvu savu Standartstāvokli un aizmirsu šo jautājumu, bet mani nemierīgu dara kas cits:


varbūt ir jātaisa Valentīndienas kartiņas draugiem un citiem? Somijā to sauc par "draugu" dienu un tādā "zupā" es to pasniegšu arī Kristiānai :) šoreiz gan man ir padomā nelielas izmaiņas: kartiņu gribam sūtīt tam, kurš mums pretī arī atsūtīs. Egoistiski? Varbūt, bet kartiņu saņemšanas prieks mūsmājās bija bezgalīgs, tāpēc milzīgs paldies visiem, kas atsūtīja mums savas labās domas.

Ja kādam ir iekāriens ap februāra sākumu pastāstīt savam bērnam par "mīlestības", "mīļuma" vai "draugu" dienu un papildināt stāstu ar praktisku mākslas aktivitāti - kartiņas veidošanu, jautājiet pēc mūsu pasta adreses, lai zinam arī, kam pretī sūtīt :) Ja bērns vēl nezīmē, vai vairs to nedara, vai jebkādi citi attaisnojumi savādākai kartiņai arī derēs;)

4 komentāri:

  1. reizēm pabūt vienam = normāli. Rotaļāties vienam = arī normāli :) kad vecāki apnīk:) un ir kaut kas vēl foršāks darāms..
    Sūtīt pastu - var "katru dienu", pastkartes, zīmējumus... un piemēram - postcrossing.com sūtītās pastkartes no visas pasaules.. manai meitai ir vis vis vis.. un it sevišķi, kad pēc tam kartē meklējam to valsti no kurienes tā kartiņa ir.. un meklējam valsti uz kuru jāsūta.. + viņai mācu sūtīt pa pastu sveicienus draugiem, omēm.. sev mīļajiem.. pat bez svētkiem.. un tas pat nav jāmāca, viņai patīk, jo ir cilvēki, kuri sūta pretī... maģija. Pasts = maģisks.

    AtbildētDzēst
  2. Varu tikai pievienoties, pasts ir maģisks :)

    AtbildētDzēst
  3. Ar cieņu - meita ir speeleejusies viena kopsh saakta gala, bet tagad jau tas saak kluut uzkriitosji :D

    postcrossings ir laba doma, tikai, lai vinja saak rakstiit un tad :D

    jā, pasts ikdienā, burvestīgi!

    Vi - jūs arī ikdienā izmantojat šo maģiju?

    AtbildētDzēst
  4. Biju jau pusceļa uz gultu, kad atcerējos vienu lietu un nācu logoties atpakaļ!

    Šovakar izskrēju cauri vairākiem Tevis iepriekš rakstītajiem ierakstiem un, pārlasot šo domāju, kur es nesen lasīju par bērna vienatni. Un atcerējos! Vai Tev teicu, ka man rokās nonāca grāmatiņa "Vēstules mātēm"? Sarakstījis Vilhelms Štēhelis, par kuru noskaidroju - kas tas īsti par onku - tikai pēc izlasīšanas. Tātad, atzīts psihoanalītiķis un Freida skolnieks :) Tai grāmatiņā par bērnu vienatni rezumē bija tāds, lai mēs neraustām bērnus, jo viņiem ir TIK DAUDZ jauna un interesanta, ko iepazīt un apgūt, ka lielo uzmācīga klātbūtne var tikai atraut bērnu no pasaules izzināšanas. Ar domu, ka tas ne tikai normāli, bet pat nepieciešams.

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...
Follow Me on Pinterest