Biešu zupa 20 minūtēs jeb ātrvāres katls

Līdz ar pārcelšanos uz Zviedriju mani savā varā saņēma (pilnīgi negaidīti) ēst gatavošanas mūza un 2 gadus neatlaida, savukārt pārcelšanās uz Lietuvu ir daudz ko mainījusi manās attiecībās ar šo mūzu. Tā vien šķiet, ka viņai tagad ir vēl vismaz viens cits aizbilstamais. Bet ēst gribas! 


Par lēnvāres katla burvību jau vairākas reizes esmu izteikusies, bet tas nav izturējis eksperimentālo ceļojumu uz Zviedriju un pagaidām gaida, kad saņemšos piezvanīt klientu apkalpošanai, lai viņi man palīdz to atdzīvināt. Lēnvāres katla nepieejamība kontekstā ar 3 gadus ilgušām pārdomām "vai man to vajag?" un iemesls dāvanām Valentīndienā (jā, man patīk, jaman dāvina ”pannas”) rezultējās - ātrvāres katlā, jebšu spiedienvārītājā (pressure cooker).

                 

Tā ir klasiska mājās gatavotāja izvēle - lēnvāres vai ātrvāres katls. Jau nosaukums saka priekšā, cik milzīga to atšķirība. Mana Zviedrijas laika labākā draudzene no ASV, mēģinādama man palīdzēt izlemt, kuru pirkt teica: ātrāk vai vēlāk tev  būs abi! Un tā arī notika.

Internets ir pilns pierakstīts ar pressure cooker labajām īpašībām - vienā vārdā - veselīga maltīte ļoti īsā laikā! Es sev izvēlējos uz plīts liekamu nevis kontaktdakšā spraužamu, bez jebkādiem teflona un kādiem vēl ne pārklājumiem, svarīgi bija, ka ir 2 gatavošanas režīmi un ka ir abpusējs rokturis, nevis 1 un garš, kas traucētu ērtu uzglabāšanu.

Neticami, ka biešu zupa (meita lūdza pagatavot) no nevārītām bietēm gatava 20minūtēs un draudzene saka,ka risotto iznākot perfekts, tāpat pupiņas un lēcas. Būsim redzēt.

Ja ir kāds konkrēts jautājums par manu pieredzi ar ātrvāres katu – lūgtum :)