Pirmo reizi adatu Kristiāna turēja rokās neilgi pēc 2 gadu sasniegšanas. Veikalā Tiger varēja nopirkt ne pārāk smalkas plastamsas adatas ar gana lielu "aci".
 |
| Vispirms tika šūts uz augšu uz leju cauri mīkstam plastmasas caurumotam atvilktņu ieklājamajam. |
 |
Tad
tika atvieglots uzdevums ieliekot audumu rāmītī. Kad tas bija apgūts, tad nākamais līmenis bija sagriezt ievietoto audumu un sašūt visas daļas atkal kopā. |
 |
Neilgi pirms 3 gadu vecuma jau drīkstēja lietot īsto adatu ar noapaļotu galu, kad sāka šūt saplēstās leļļu drēbes.
|
Ap 4,5 gadiem tapa pirmās paššūtās drēbes mīļakajai no pelēm! Bildē nevar redzēt, bet kleita ir uz lencītēm ar priekšā piešūtu kabatiņu ;)
|
 |
| Lasīšanas sensitīvajā periodā Kristiāna rakstīja, zīmēja simbolu un šuva klāt kastītēm lapiņas ar satura nosaukumu. Ikea kastītes ļoti piemērotas šādai aktivitātei! |
 |
| Diega ieveramais adatā tiek lietots apmēram no 4,5 gadu vecuma - pavisam noteikti var ātrāk, bet man nebija ienācis prātā tādu līdz tam iegādāties. |
 |
Un īsi pēc 5 gadu sasniegšanas redzams efekts no šīs 3 gadu šūšanas - Kristiāna ar prieku lāpa tēta izdilušās vilnas zeķes.
|
Par lasīšanas veicināšanu dzirdēts, ka bērnam patiks lasīt, ja redzēs, ka vecāki to dara. Kristiāna mani nav redzējusi šujam pārāk daudzas reizes, nu varbūt pāris, kad šuvu kombinezonam noplēsto zābaku lenti klāt, bet tas nav traucējis viņai būt sajūsmā par šo nodarbi. Vēl šūšanai ir tikušas izmantotas speciālas šujamās kartiņas no bieza papīra gan jau ar iedurtiem caurumiem, gan tikai uzzīmētiem punktiem (vai bērns pats ar metāla ieliktņa palīdzību uzzīmē formu un sazīmē krustiņus virsotnēs), kur jādur adata,lai sanāktu ornaments, šujot tikai ar diegu, vai arī liekot pērlītes klāt.
Šūšana pavisam noteikti nav tikai aktivitāte, kas interesē meitenes - ļaujiet zēniem arī šūt ;)
Jā, par lasīšanu tā varētu būt, bet ar šūšanu mums gan neiet tik raiti. Lielā meita iesāka ar lielu interesi, bet tagad uz šuvekļa pusi vairs pat neskatās. Ceru, ka tas tikai tāds periods, un interese atkal uzradīsies.
AtbildētDzēstĻoti mīļa bilde, kur meitēns lāpa tēta zeķi:):)
zini? tāpēc jau to rakstīju, ka man šķiet,ka bērnam ir sava iekšējā ideja, griba un doma un ka vismaz līdz 5 gadu vecumam, ja to nenokauj, viņš pats interesējas par to, kas šo interesē. es nelasu meitai redzot ļoti daudz un viņa tik un tā kā apburta uz "palasi man" :)
Dzēstbet tev jau citādāks tas stāsts ar šūšanu ;)) un meita ar jau liela un cits skats uz dzīvi!
jā, fakts, ka tā ir tēta zeķe deva divtik lielu motivāciju :)
Piekrītu - dzimumam nav nozīmes:) no pieredzes:)
AtbildētDzēstMan tomēr Tev jāpiekrīt, ko teici komentāru daļā, ka bērnam ir iekšējā interese un jušana. Mans dēls redz, kā mēs lasām, bet šobrīd tas nav absolūti viņa- viņam pašam negribas lasīt, bet grib lai lasa priekšā.
AtbildētDzēstPar šūšanu- mums jau skola arī palīdz neielaist dzimuma un darbiņu dalījumu, un tas ļoti palīdz. Viņš šad un tad arī kaut ko pašuj.