Jaunu ğimenes tradīciju rašanās

Dzīvošana “svešumā” dod iedvesmu un brīvu brīdi sajust, kādas mēs gribētu mūsu ğimenes tradīcijas. Lai cik ļoti tradīcijas svētku svinēšanā, kas nāk man līdzi, man patiktu un dotu drošības sajūtu, ir skaidrs, ka Kristiānai tas būs pavisam kas cits!

Lieldienas, piemēram, līdz šim asociējās ar palmām un sīpolu mizu pakošanu čemodānos, bet šogad labākās draudzenes dzimšanas diena iekrīt tieši Lieldienu datumā un tā kā nezinam, cik ātri un vai viņa ar ğimeni pārcelsies uz Ķīnu un zinam, cik vērtīgs ir laiks, ko pavadīt ar draugiem nepērkot avio biļetes, tad Lieldienas būs savādākas. 

Ziemassvētkos pērn visi kopā taisījām suši, slēpojām un spēlējām galda spēles pie metāla eglītes, kas rotāta ar sarkanām no Rimi maisiņiem gatavotām lentītēm, dega pāris vaska svecītes un jutāmies labi! 

Tiesa, tiekot pie īstas lauku egles Vecgada vakarā mani ielija siltums, ļoti biju nogaidījusies :)

Šogad Valentīndienā aizsākām vēl vienu jaunu tradīciju: mums redzamā vietā dzīvojamā istabā stāv Kristiānas paštaisīta pastkastīte, kurā mēs visa gada garumā līdz nākamā gada Mīlestības dienai metīsim vēstulītes ğimenei, ierakstot tajās par brīžiem, mirkļiem, kad esam jutušies ļoti mīlēti vai esam ļoti mīlējuši, kad esam bijuši laimīgi un esam gribējuši “apstādināt mirkli” un kuru pēc gada tad tukšosim un kopīgi lasīsim un kavēsimies atmiņās. Pastkastīte dos iespēju biežāk ikdienā piedomāt par to, cik esam laimīgi, savukārt pašu vēstuļu rakstīšana saskan ar meitas šī brīža valodas attīstīšanos, kā arī, negaidīti, bet ir vienīgais formāts, kad viņa grib mācīties savienoto rakstu!

Ja ir laiks un iedvesma, pastāstiet par savu jauno ğimeņu jaunajām tradīcijām, paldies!