"Skrienu uz deviņām debespusēm" dzīvesstila iespaidā sanāca ļoti nelāgi un no zemnieku tirdziņa atvestās olas nedēļu nostāvēja ārpus ledusskapja. Man bija bail eksperimentēt ar vēderiem un pievienot tās ēdienam, tāpēc eksperimentējām ar pašām olām.
Viens eksperiments, kas jau sen bija noglabāts manā "Zilonītī" (mīļvārdiņš programmai "Evernote") ar atzīmi: "jāizmēģina" bija staigāšana pa olām! Darbības princips tāds pats kā pie staigāšanas pa naglām;) - svarīgi, lai svars izlīdzinās vienādi. Tās olas, kas bija lielākas par citām pēc vairākkārtējas kāpšanas virsū tomēr ieplīsa!
Pēc tam
izmēģinajām, ka pat 9 grāmatas nespēj sašķīdināt 3 olas, negribējās netīrību, tāpēc neierosināju likt pati uzzināt, cik grāmatas vajadzētu, lai sašķīst...
Kādreiz šos eksperimentus varēs izmantot fizikā, kad mācīsies par spiedieniem :)
Kad es teicu: nu viss, Kristiāna atcerējās iepriekš pirms 2 gadiem veiktos eksperimentus ar olām, kad mācījāmies par zobu tīrīšanas nozīmīgumu un vēlējās atkārtot. Tātad: ņem 4 olas, 2 no kurām apziež ar zobupastu - liek kafijā vienu olu ar zobupastu, otru - citā traukā bez (Kristiāna jau labi zina, ka pēc pāris dienām būs redzams, ka tā bez pastas ir nokrāsojusies krietni brūnāka); un šoreiz likām vēl 2 olas etiķī (Kristiāna atceras, ka tās pārvērtīsies par gumijotām olām), viena no kurām bija ar zobupastu, jo bērna interese vai tā zobupasta tur ko ietekmēs nebija slāpējama!
Vēl Kristiāna mēģināja saspiest olas savās rokās - viņai par lielu izbrīnu tas neizdevās!
Man gan ir tikai viens bērns ar olām, bet paldies par rakstu! Izmēģināsim! :)
AtbildētDzēstŠitie gan foršie eksperimenti! Paldies!:)
AtbildētDzēst