Šorīt Kristiāna saka, ka negrib vis uz dārziņu, ka grib dzīvoties mājās.
Nodrošinu viņai iespēju pirms bērnudārza padzīvot pa viņas dārza mājiņu un pļavu un kad nu pienācis pēdējais laiks doties un viņa turpina iebilst es saku:
- Katram savs darbiņš. Tētis brauc uz darbu, mamma uz pilsētu (šito LV aukle bija iestāstījusi un mēs turpinam, jo daudz melots jau nav), bet Kristiānai jāiet uz bērnudārzu!
uz ko saņemu atbildi:
- Tā nav problēma! Es saprotu!
PS. Vakardien dārziņā tika aizmirsta iemīļotā pele, un vakarā vienīgais arguments, kas palīdzēja piekrist iet gulēt ar citu lelli, neis peli, bija, ka pele skoliņā mācās angļu valodu.
Kāds jums ir b/d grafiks? Cikos sākas, cikos beidzas? Vari Kristiānu atstāt uz pilnu dienu? Īrijā man vieni paziņas arī uz Montessori "skoliņu" ved savu meitiņu, bet tur jau plkst.12 viss ir cauri (ja pareizi sapratu)
AtbildētDzēstp.s. cilindru koordinātes man nav svilstošas, bet priecāšos, ja uzrakstīsi,arī UK veikala mājas lapu.
Montessori pedagoģijā ļoti nozīmīga ir ģimenes loma un tie nekad nebūs tie dārziņi, kas ņems pie sevis bērnu no 7iem rītā līdz 7iem vakarā.
AtbildētDzēstMums nav Montessori dārziņš, mēs drīkstam atsāt, cik tik ilgi gribam.
Bet šobrīd Kristiāna ir tur 9os no rīta, 12os pievienojos es, lai noliktu viņu uz pusdienlaiku un tad pēc tam ap 16 esam abas mājās.
Režīms gan katru dienu mainās, balstoties savā intuīcijā un Kristiānas labsajūtā. Līdz šim nereizi nav raudājusi ejot uz dārziņu, vai tur paliekot.
Cik tas tomēr ir atšķirīgi no tā, kā bija, kad mēs augām... Zinu, zinu, nodeldēta frāze, bet kā nekā vairums izjūtu balstās uz personīgās pieredzes. Attiecīgi neviļus sanāk salīdzināt.
AtbildētDzēstTā jau feini izklausās - gan bērniņam iespēja būt sabiedrībā, gan arī mājās. Ja ir tāda iespēja - manā skatījumā visnotaļ pozitīvi.