Vakar Didzis, lasīdams blogu, ieteicās, ka priecājas, ka Kristiāna kādreiz varēs šo lasīt un daudz uzzināt :) Tad nu man šodien šķita, ka jāieraksta, ka vakar bijām uz Kristiānas pirmo mūžā leļļu teātri, kas viesojās pie mums no LV.
Blakus tam, ka bija pieauguši skatītāji, kas uzvedās tā, ka es knapi noturējos neko indīgu nepateikusi un tam, ka tēvu izrādē bija labi ja 1%, Kristiānai patika ļoti. Bija viena no, ja ne pati jaunākā, priekšējās rindās, kur ļauts bija sēdēt tikai bez vecākiem (ar neiztrūkstošo pirms izrādes uzkāpienu un dzīvošanos uz skatuves). Nosēdēja visas 50min i nepakustēdamās un pēc tam tik sapņainām acīm lūkojās uz visu pasauli, ka šķita, ka viņa ir mainījusi galaktikas.
No visas izrādes vislabāk esot paticis vilks. Neko vairāk gan stāstīt mums negribēja, bet teica, ka patika un viss!
Vakarā skatījāmies dokumentālo filmu par surikātiem, kā rezultātā, šķiet, ka naktī abas murgojām..
Šodien Didzis ar Kristiānu aizdevušies uz "atvērto lauku sētu" skatīties "mājdzīvniekus"! Ar gaišām domāmatceros tās visas neskaitāmās lauku sētas un ģimenes zoo utt. utjpr. Latvijā, kurās pavadījām jo daudzas mūsu brīvdienas. Zviedrijā nav izdevies atrast apkopotu katalogu ar ko tādu. No kolēģiem Didzis uzzināja, ka netālu no mūsu mājām viena "tāda" ir, es paliku mājās gatavot Montessori mājas darbus, bet kā jau minēju, nespēju atturēties uzrakstīt par leļļu teātri :)
Laura: par surikātiem man bija jāskatās wiki, kas tie par citplanētiešiem :)
AtbildētDzēstMan patīk, ka Didzis ir optimists attiecībā uz pierakstu lasīšanu nākotnē... Par šo tēmu arī emsu domājusi un pie sevis nospriežu: nekas nav mūžīgs. Turklāt to rakstu būs tik daudz, ka beigās var vajadzēt gadus, lai visu izlasītu! BET labāk būt optimistam :)