Trešajā bērnudārza dienā biju nolēmusi nepavadīt ar Kristiānu visu dienu bērnudārzā. Rīta rotaļlaukuma cēlienā turpat kautkur netālu biju, lai ik pa laikam sajūsminātos par kādu atklājumu, bet brīdī, kad visiem bija jāiet iekšā, jo bija pienācis pusdienlaiks (man patiesi patīk ka brokastu uzkodas tiek organizētas piknikveidīgi svaigā gaisā, slepus perinu domu apmeklēt kādu no šeit populārajiem bēnrudārziem, kur visa diena tiekot pavadīta svaigā gaisā), teicu:
- tagad visi bērni ies iekšā, bet mēs brauksim mājās.
šajā stāsta brīdi bērns sāk dauzīt pa spoguļotajiem pagrabstāva logiem - es gribu tur iekšā!!
- mamma brauks mājās
- gribu kopā ar mammu!
- tad vari braukt mājās
- nē, gribu tur iekšā! attā! attā!
Ar pāris maziem excesiem pa vidu, bērns palika viens līdz pat pēcpusdienai, bet tad gan starp izvēli ar mammu mājās vai bērniem dārziņā izvēlējās Mājas :))
Kristiāna pie spoguļstiklu logiem rāda raksturu,ka grib tikt iekšā...Tu aiz koka noslēpusies, nogaidi,vēro situāciju, dod iespēju bērnam saprast, ka foršāk ar mammu kopā doties uz mājām? Līdz pēcpusdienai...? Cik ilgs laiks pagāja, kamēr vienojāties "kopīgai dziesmai"?
AtbildētDzēstNē, nē :) Es viņai stāvēju blakus un mēs kaulējāmies:) Kādu 5 min laikā bijām vienojušās ;)
AtbildētDzēst