It kā tikai pusotra nedēļa, bet tik daudz kas noticis un šis tas arī nofotogrāfēts.
Vecāsmammas apciemojuma laikā, Kristiāna tika izjādelēties uz ponija:
un iztrakoties drošās šūpolēs:
Kamēr vēl nebija sāktas bērnudārza (kuru K spītīgi sauc par skoliņu) gaitas, turpinājām apgūt griezšanas prasmi. Bērnam bija milzīga sajūsma un koncentrēšanās par piedāvāto rūtiņu griezšanas iespēju:
Montessori materiālu "metāla ieliktņi" biju nolikusi malā, ar domu, ka Kristiāna ir par mazu vēl, tomēr bērna radošais gars pats paprasīja un es biju pārsteigta, cik daudz viņa jau māk un var! (Ceru saņemties interesentiem kādreiz arī aprakstīt šo un citu materiālu jēgu un pielietojumu..)
Pēc ieliktņiem Kristiāna visur apkārt sāka sev meklēt trjstūrus. |
Dziedāt Kristiāna joprojām uzsāk jebkad, jebkur - un dara to ar apskaužamo spēju atcerēties dziesmu vārdus:
Vieruve ir ļoti mīļa uzturēšanās vieta:
Tematiskās nodarbības, gaidot ceļojumu uz "siltajām zemēm" ietver cepuru pielaikošanu, saulesbriļļu nēsāšanu un ceļvežu lasīšanu:
Pogāt pogas, šņorēt šņores un durt kniepadatas izdodas aizvien labāk:
Dodamies pirmo dienu uz dārziņu:
Otrajā dienā pirms dārziņa uznāca iekāriens padarboties ar cilindru blokiem:
Dārziņš ir ļoti nogurdinošs, tāpēc pusdienlaiks meitai atkal ir apmēram 4 stundu garumā:
Latviešu skoliņas Lieldienu pasākuma ietvaros Kristiāna krāsojas olas un ēda daudz desiņu:) Efekts ir panākts un nu bērns vairs negrib cept piparkūkas!
Metāla ieliktņi - tie rozā, kas fotogrāfijās?
AtbildētDzēstTrenē rociņu, sīko pirkstu muskulatūru, atpazīst figūras..kas vēl?
Man gan vairāk tie cilindri iepatikās, Rīgā kursos pērc šīs lietas vai "zviedros"?
Par ieliktņiem - vēlāk. Montessori materiālu pērku UK veikalā, sūtu uz SWE. Vakar uzzināju par vienu vietējo ražotāju, jāpapēta būs cenas.
AtbildētDzēstCilindrus ražo arī Latvijā, varu atrast kontaktus, ja nepieciešams :)
kāda apņēmīga meitene! :)
AtbildētDzēstManai meitai ir pilnībā pārņemta ar brāli, brālis ar viņu, viņie ir savi ceļi, savas spēles, savi noslēpumi, savas lomuspēle, nodarbes. Es bieži satraucos, cik maz es ietekmēju, virzu, mācu, attīstu, parādu piemēru viņu ikdienā ( ar rotaļām, grāmatām, zīmēsanu). Bet es mierinu sevi, ka jaunākajam vajag nedaudz paaugties, lai viņš beigtu sabotēt :D un arī intereses uz lietām, ko varu piedāvāt es būtu abiem līdzīgas ( jau var redzēt, ka uz to iet)
nord
Es tikai teorētiski spēju iedomāties, kā šis viss izskatītos tad, ja būtu viens mazāks vēl arī. No draugiem Montessori kursos jau klausos, cik izdomas un enerģijas prasa stradāt ar 3gadnieku, ja ir arī viens gadnieks blakus :) Citi laiki, citi tikumi. Katram savs veids kā izaugt par krietnu cilvēku :)
AtbildētDzēst