Te nu mēs esam –
tuvākā mēneša laikā atkal kastes, saraksti un praktiskā ğeometrija.
Pārvāksimies. Tāpēc, lai nesanāk nelāgi
- nesūtiet uz jums zināmo adresi vairs neko – ne baložus, ne kartiņas,
ne grāmatas, ne sveicienus.
Cērtu baumas pašā saknē – nē, nebraucam prom no
Lietuvas. Daudz mazāka apmēra pārvākšanās šoreiz, bet tik un tā iedvesmojoša,
nogurdinoša, izaicinoša un ar jaunām idejām un iedvesmām saistīta.
Mums kā ğimenei
šī būs pārvākšanās nr.5! Un viens no aspektiem, ko izbaudu visvairāk, ir iespēja
izmest nu jau kādu laiku (apmēram gadu) nelietotās drēbes, lietas un citus
m@#$%^! Šī pieeja noteikti nederēs tiem, kas ar saknēm dziļi jo dziļi savā
stūrītī zemes ieauguši un tiem iesaku atrast citu veidu kā neapaugt ar nevajadzīgu
hlamu, vai nu atdot "kādam, kam vairāk vajag" vai izmantot radošos procesos
kopā ar bērniem, vai galu galā –
izmest!
Pirmā pārvākšanās, kas no visas sirds pagāja zem “visu lieko metam ārā” zīmes bija no Zviedrijas uz Lietuvu,
jo konteinera ietilpība bija ierobežota, iespējas kaut ko atstāt Zviedrijā
nebija (atskaitot zaptes un saldētavas labumus) un pārvācāmies no 3 stāvu rindu
mājas uz teju 2x mazāku dzīvokli. Zviedrijā ļoti atstrādāta ir lietoto drēbju, apavu,
rotaļlietu savākšanas sistēma – visu izmazgā, sakārto un atstāj speciālos
konteineros.
Atbraukuši toreiz, pirms gada uz
Viļņu un uzzinājuši, ka dzīvokļa īpašnieks nav turējis solījumu nodrošināt
garāžu ar pirmo ievākšanās dienu, guvām vēl lielāku iedvesmu ”izmēzt māju” - konteineru te nav, bet visas pie miskastēm
atstātās lietas pēc 12 stundām jau bija savāktas.
Sociālajā tīklā
Facebook sekoju ”Becoming minimalist” un iedvesmojos no tur paustajām atziņām
arī ikdienā. Jau kādu laiku, ja nopērku sev jaunu apğēba gabalu, 1-2 no
vecajiem aiznesu "tiem, kam vairāk vajag".
Lūk, ar gardu aci
skatos uz pārvākšanos nr.5 un tās doto iespēju uztaisīt visas mūsu iedzīves
inventarizāciju!
Kā
jūs tiekat galā ar kaitinošo cilvēku paradumu ”apaugt ar lietām”? Milzīgi, protams, ar interesē kā tie retie lasītāji, kas
pārvācās salīdzinoši bieži (zinu pāris tādus te) uztverat šī procesa pozitīvos
aspektus ;)
Laikam tas, ar ko man vislabāk izdodas "neapaugt", ir drēbes un apavi, vismaz reizi gadā pārcilāju visu, visu; bērnu drēbes atdodu paziņām, pieaugušo - nepazīstamiem, tādas, kuras it kā labas, bet pārāk apbružājušās, smuki izlieku pie atkritumu konteineriem. Pie pēdējiem mēdzu atstāt arī burciņas vai maisiņus ar kādu ēdienu, kas pašiem "neapēdas".
AtbildētDzēstVismaz reizi gadā mēdzu arī pārskatīt "papīrus", kaut kā viņi man sarodas, daži - glabājas ilgstoši, bet, ejot laikam, mainoties darbiem vai interesēm, daļa pārvēršas makulatūrā. Ja godīgi, lai cik vērtīgi būtu mani rokraksti, tie vairāk aizņem tikai vietu, jo daudz labprātāk izmantoju to info, kas datorā, internetā.
Pēdējoreiz pārvācos novembrī! Bija daudz dažādu šķēršļu, lai viss ritētu raiti, tāpēc man pirmoreiz dzīvē šis process likās ļoti apgrūtinošs un arī garš. Šķirošana un kravāšanās sākās jau septembrī un viss bija ar devīzi, ka paspēt izmest var vienmēr, bet var arī piedāvāt. Ļoti priecājos, ka izdevās atdot tukšās burciņas, jo reizēm pat iedomāties nevaram, kas līdzcilvēkiem trūkst:)
Esmu pārvākusies ļoti daudz - agrāk gandrīz ar stabilu regularitāti reizi gadā. Pie katras pārvākšanās no daļas mantu vienmēr atbrīvojos. Bija iespēja, kur šīs it kā liekās mantas novietot, ne pilnībā uzreiz izmetot. Tā nu pēc kāda laika secināju, ka mantu glabātuvē ir ekstra daudz visādu lietu, kuras patiesībā nevajag, bet it kā žēl izmest. Pirms pāris gadiem izrevidējām un likvidējām visu to lieku mantu glabātuvi - bija pāris lietas, ko priecājos atrast, bet principā 80% bija liekas. Tagad vairākus gadus neesam pārvākušies, bet periodiski jūtu vēlmi atbrīvoties no visādiem maziem un nevajadzīgiem niekiem, kā arī izteikti pēdējo gadu atvados no drēbēm, ko nevelku. Drīzumā arī plānoju dzīvesvietas apdeitu, tāpēc lai gan pārvākšanās process man liekas fiziski ļoti nogurdinošs, priecājos, ka atkal būs super pamatīga revīzija.
AtbildētDzēstJāsak, kā ir, pirms nepārvācāmies uz Angliju, nemaz nenojautu, ka tā esam apauguši ar mantām. Kaut kā paši tik sarāvāmies un visam pietika vietas, kaut ko jau vienmēr izmetām, bet nu tomēr- kopumā bija daudz mantu.Anglijā ieradāmies ar 4 koferiem, tad nu bija tik, cik bija. Tagad sāk sarasties vairāk, bet arī šeit katra pārvākšanās tik uz labu! Tā arī Jums - apsveicu un novēlu veiksmīgu prakstisko ģeometriju!:)
AtbildētDzēst