Rūpīgam sekotājam nebūs noslēpums, ka uzskatu, ka priekšālasīšana ir ļoti būtiska bērna attīstībai - gan emocionālo saišu veidošanai, gan runas attïstībai, gan iztēles veicināšanai, nemaz nerunājot par noderīga ieraduma veidošanos. Esmu sastapusies ar izaicinājumu - ikreiz, kad nolemju arī dienas vidū/pēcpusdienā lasīt Kristiānai grāmatu, mani tas nomierina un atslābina tiktālu, ka es nevilšus lasot aizmiegu... Interesanti, ka pirms gulēšanas laika lasīšana tādu efektu nerada. Ir tās pēcpusdienas manā dienas ritmā visgrūtākās, ir, bet kā lai neaizmieg? Idejas?
- Posted using BlogPress from my iPad
Spraiga sižeta stāsti, kurus lasot, nekādi nevar apstāties lasīt, jo gribas vēl un vēl, un vēl. Vai arī grūti lasāms teksts, kur cīņa pašam ar sevi notiek pie katra teikuma.
AtbildētDzēstTaču abi gadījumi diez vai būs piemēroti 3gadniekam...
Citu variantu pagaidām nav, jo pēcpusdienas ir ideālas snaudai...reti, jo reti tāda izdevība gadās, taču, ja būtu iespēja pakārtot darbu savam ritmam, noteikti kādas 40min pēcpusdienās nosnaustos. Pēc tādām snaudām krietni efektīvāk visu apdaru vakara cēlienā...