trešdiena, 2012. gada 30. maijs

"Sveikskaķīt"* tests

Mana (jā, man ir tikai 1 bērns) pārliecība ir, ka līdz 6 gadiem vecāku ietekme  uz bērna personību ir gana vērā ņemama un ka tieši tāpēc, ka pasaule "ļauna", ģimenei ir jābūt tai vietai, kas tāda nav, bet kas ir droša, atbalstoša, iedrošinoša un "atbilstošās" vērtības ieaudzinoša.

Es izvēlos apzināti nepirkt "Sveikskaķīt" brendētos produktus gan tāpēc, ka maksāt par zīmolu man liekas muļķīgi vienmēr, ja vien nerunājam par virtuves tehniku (jā, redz divkosība), gan tāpēc, ka akla patērētājkultūra nav šinī ģimenē iecienīta un rozā krāsa cita starpā patiesi arī nav tā, kas meitai piestāvētu visvairāk. Jā, kad mans bērns man prasīs pats tieši "Sveikskaķīt" gumijas zābaciņus, tad būs savādāk, bet pagaidām vesels gads bērnu dārzā (par spīti citu draudiem) nekādu ietekmi nav atstājis, TV mēs neskatamies un lielveikalu apmeklēšana neiekļaujas mūsu izklaižu sarakstā, līdz ar to Kristiāna nav nekad prasījusi "Sveikskaķīt" lietas un, ja tā aizdomājas, viņa vispār reti kad prasa pirkt kaut ko konkrētu, kur nu vēl ar konkrētu zīmolu.

Viss šis garais ievads tamdēļ, ka meitai šodien jāiet ciemos pie draudzenes uz dzimšanas dienu un vienīgais ko jubilāres māte varēja nosaukt kā vēlamo dāvanu bija "Sveikskaķīt". Ņemot vērā, ka jau iepriekš ir gadījies neapzināti dabūt zviedrus "sekot" mums, nevis otrādāk, nolēmu rādīt labo piemēru un uzjautāju vai Kristiāna grib draudzenei uztaisīt dāvanā rotaslietu komplektu. Meita bija sajūsmā par ideju un tapa šis:


Pēc tam devos uz veikalu nopirkt vēl kādu nieku klāt un ļoti mēģināju izdabāt "Sveikskaķīt" idejai. Man gan visu  laiku galvā skanēja jautājums,  vai patiesi esmu gatava "Sveikskaķīt" ērai, jo ja es to nopirkšu kā dāvanu tad būs skaidrs signāls :) Pavadīju pusotrustundu rotaļlietu veikalā un, piedodiet, bet es nemācēju sevi piespiest nopirkt "Sveikskaķīt" plastmasas štruntus. Nospriedu, ka ieturēsim mums raksturīgo stilu līdz galam un nopirku 6gadniekam piemērotu galda spēli :D

Svētdien Kristiānai jādodas uz vēl vienu dzimšanas dienas ballīti - ak, kā ilgojos pēc veikala "Domiņa" vai  "Lelle".

*Hello Kitty

7 komentāri:

  1. Šis ieraksts par ko - cik mēs forši nepatērētāji un jūs tur nīkuļi nemākat dzīvot bez patērēšanas?

    AtbildētDzēst
  2. Atkarībā no tā, kas ir "jūs" ;)

    Nē, ieraksts par sevi, to, ka apzinos, ka reiz mums, iespējams, būs pilna māja ar "Sveikskaķīt" un tad es smaidīšu par savām šodienas galvassāpēm mēģinot nopirkt sakarīgu dāvanu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jebkurš psihologs pateiks, ka piederības sajūta grupai ir normāla bērna attīstības daļa. Ja šoreiz tie ir plastmasas mēsli ar HelloKity, tad pusaudža gados tās būs cigaretes, alkohols un narkotikas. Pilnīga atšķirtība no piederības grupai var diezgan smagi atspēlēties nākotnē, kad Tava ietekme uz bērnu būs daudzkārt mazāka. Protams, nevajag arī pārspīlēt, bet kaut ko no šīm lietām "kā visiem" vajag, lai bērns nejūtas kā totāls autsaiders. Savādāk var gadīties, ka nākotnē viņš neredz robežu un raujas būt "kā visi", nešķirojot piedāvājumus. Un tad Tu vairs tik ļoti to nespēsi ietekmēt.

      Dzēst
  3. hehe, es sākumā nesapratu, kas tas par zīmolu "Sveikskaķīt". Pēc tam aizgāja. Paspēju jau nodomāt, kādi gan brendi nav jāmācās jaunajiem vecākiem.

    AtbildētDzēst
  4. jà, piedríba grupai mums emigrantiem ir aktuàls topiks. tikai sveikskakjít grupas, §kjiet, te nav. kà jau rakstìju, ja prasìs pirkt, tàtad bùs pamanìjusi §àdas grupas esamìbu, tad netaisos liegt.

    AtbildētDzēst
  5. kamēr bērni ļaujas, es arī cīnos pret brendiem brenda pēc. piemēram, neparko nepirku tās stulbās Angry Birds bumbas, kuru izmaksas sanāk neadekvātas precei. Mazmārtiņš bija paņēmis vienu uz mājām no drauga, paskatījos, ka tā arī nespēlējās nenieka un sapratu, ka labi vien bija, nu kam septiņgadniekam kaut kāda stulba plīša bumba ar knābi

    AtbildētDzēst
  6. P.S. un vēl es visu laiku uzsveru, ka atšķirties ir stilīgi! cerībā, ka šis kaut kur zemapziņā nosēdīsies, jo manā izpratnē atšķirties tik tiešām ir stilīgi.

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...
Follow Me on Pinterest