otrdiena, 2012. gada 8. maijs

Aizliegtā mājmācība

Un atkal un joprojām visi un ikviens, kas atbrauc ciemos, vai kurus satieku, jautāt jautā - kā ir dzīvot Zviedrijā? Man patika Latvijā un patīk šeit, bet šodien ir noskaņojums pasūkstīties. Bieži negadās tā, tāpēc jāizmanto, lai lieku reizi atgādinātu sev un citiem, ka piena upes uzpūteņa krastos ir tikai katram pašam savā galvā, sirdī, ģimenē un nevis kaut kur aiz robežām vai iekšpus seno senču sētas.

Latvijā dzīvojošajiem iebraucējiem, noteikti, smiekli  nāks par šāda kalibra "problēmām", jo Zviedrijā patiesi ir ļoti ērti dzīvot kā  nezviedram, visi un ikviens atbalsta, ir pretimnākoši un nav diskriminējoši. 

Un tomēr šis būs skarbs un galējs ilustrējums tam, kā izpaužas man visgrūtāk pieņemamā īpašība: "visi ir vienādi" un par tādiem tiek audzināti un kultivēti" (man nav noslēpums, ka šādai attieksmei sabiedrībā ir arī savas gaišās puses). 


Zviedrijā ir aizliegta mājmācība. Katru reizi par šo līdz šim domājot manas karstās asinis uzvārās un  nespēj rimties, Didzis tādās situācijās mēģina aizstāvēt zviedru sistēmu, ka tādā veidā tiekot izskaustas situācijas, kad dēļ nemākulīgiem  mājskolotājiem cieš bērna intereses un ka nav izdomāta labāka sistērma, kā "sertificēt" mājskolotājus. Līdz šim es mēdzu ironizēt, ka tas ir tāpēc, ka valsts pārliecināta, ka zina visu vislabāk, arī kā mācīt manus bērnus (jā, cik esmu iedziļinājusies - Zviedrijas izglītības sistēma nav peļama nebūt, īpaši Montessori skolu pieejamība;)). Šodien uzgāju autoritatīva avota rakstu par šo tēmu, kas apliecina, ka mana ironija, diemžēl, ir izrādījusies patiesa. Raksts ir angliski, ceru, ka visiem, kam interesē, tas netraucē. Man personīgi piebilstams būtu tikai viens - nebūt nav tā, ka mājskolot savus bērnus vecāki izvēlas tikai reliģisku iemeslu dēļ, ne tuvu.

Visdrīzāk mana nepatika pret uzstādījumu, ka "valsts visu zina labāk, sakņojas pieradumā "tev būs tikai tik daudz, cik pats ar savām rokām/galvu nopelnīsi", tātad vēsturē. Visdrīzāk mana nespēja pieņemt šo visu ar vēsu prātu liecina, ka man ir vēl ļoti daudz kur augt līdz sasniegt globāla pasaules pilsoņa statusu. 

- Posted using BlogPress from my iPad

1 komentārs:

  1. Perfekti pateikts- "..piena upes uzpūteņa krastos ir tikai katram pašam savā galvā, sirdī, ģimenē un nevis kaut kur aiz robežām vai iekšpus seno senču sētas. "
    Tieši manas izjūtas, arī dzīvojot prom no Latvijas Anglijā. Ir jau tā, ka bez kaitinošā neiztikt, bet bija labi Latvijā, ir labi tagad un šeit. Super, ka var tā gaiši raudzīties uz dzīves pārmaiņām!:)

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...
Follow Me on Pinterest