otrdiena, 2012. gada 22. maijs

Zviedrija mani sagaidīja

Man ir sajūta (prāts brīdina, ka kļūdos), ka es vismaz gadu negribēšu vairs uzņemt ciemiņus un/vai ceļot :D Kas par daudz, tas par skādi un labā pēcgarša ātrāk beidzas, da i gandarījums, gau galā, izpaliek gandrīz vai. Pārgurums. Ai, ko nu par nomācošo, labāk par mazajiem priekiem.

Izkāpju šodien no vilciena pēc nedēļas prombūtnes Rīgā un man pretī smaržo daudz ievas, ļoti daudz. Viens no vismīļākajiem aromātiem. Ierodos mājās un pastkastītē jau teju nedēļu mani gaida Zviedrijas personas kods. Tagad man ir ne tikai tāds kods, kuru atpazīst ārsti, aptiekas un slimnīcas, bet arī pavisam īstais. Kā teiktu mans mīļais tētis: viss kā pie baltajiem ;)

Ziedi vāzē no pēdējiem ciemiņiem brīnumainā kārtā joprojām svaigi un burvīgi, gāzes grills darbojas un gaisā mēģinu nesajust nodevīgo tuvojošos vasaras tveici.




- Posted using BlogPress from my iPad

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...
Follow Me on Pinterest