Viens no mūsdienu cilvēku iebildumiem uz visādiem svētkiem un padarīšanām ir, ka tas viss esot tikai komercija. Tā vietā, lai cilvēki priecātos par skaistu mūziku, mēs burkšķam, ka vēl jau tikai novembris, pukstam par sirsniņizrotātiem skatlogiem un ko tik vēl nē.
Mūsu ģimenes ritmā veikals ir max 3 reiz mēnesī un TV mums nav, nekādu komerciju nejūtam un svinam visu ko gribas svinēt, paši izdomājam svētkus un iemeslus, bet nejūtamies spiesti svinēt to, ko negribas (Halovīni ir tie, kas mani nemaz neuzrunā). Un mēs svinam ilgāk kā tikai 1 konkrēta diena, gan tāpēc, ka konkrētājā datumā var gadīties citi plāni, gan tāpēc, ka mājmācības temati ļoti pateicīgi sasaistās ar svētku tematiku, gan tāpēc, ka tas ļauj mums ilgāk izbaudīt noskaņu un arī tad izpaliek stress par visu paspēt pēdējā vakarā, jo, piemēram, mājas rotājumu gatavošanu var sākt laicīgi un darīt tikai tik, cik gribās!
Es patiešām nezinu, vai veikalos jau tirgo zaķus un narcises, bet es zinu, ka Lieldienas šogad jau pašā aprīļa sākumā un Kristiāna man prasa taisīt sirsniņkartiņas, tad nu es viņai vakar izstāstīju, ka nu jau varēs taisīt Lieldienu kartiņas. Lai cik ļoti man gribētos lai ziema vēl turpinās, lai vēl viss apkārt ir balts, pūkains un salts, mēs sākam mainīt mājas dekorācijas uz Lieldienu :(
Manu pašu šis viss (adrešu rakstīšana uz aploksnēm, marku pirkšana, konstantais kartiņu žāvēšanas process) bija nedaudz nogurdinājis un uz Lieldienām nebiju neko plānojusi, bet kādas savas lasītājas mudināta un citu atbalstīta, Kristiānas rakstīšanas prieka un saņemšanas sajūsmas iedvesmota, saku: labi, sūtam arī Lieldienu kartiņas!
Par to, ka Karīna, Ilze, Inga un idejas mudinātāja Santa ar meitu Lauru piedalās, es jau zinu; visus citus interesentus lūgums atsāt komentāru šeit, ja man jūsu adrese jau ir (tad visdrīzāk jums ir arī mūsējā, kur sūtīt pretī), vai atsūtīt epastu ar adresi uz lksolima@gmail.com un tad saņemsiet mūsējo arī!
Noteikumi iepriekšējie - kartiņu saņem ikviens, kurš izsūta arīdzan :) Izsūtīšanas un saņemšanas datums nav būtisks:) Es aicinu mammas ļaut vaļu bērniem - iedot tikai sagatavi - tukšu kartiņu un lai bērns izpaužas! ja ļoti gribas - var nolikt uz galda konkrētos izmantojamos materiālus, ja vēl vairāk gribas var stāstīt par simboliem un raksturīgajām krāsām, var, protams, norādīt bērnam arī tehniku, bet ļaujiet bērnam radīšanas prieku :) Kristiāna sāka lietot pirkstiņkrāsas, kad vēl nebija pat gadu veca - bērns nevar būt par mazu, lai darbotos radoši un pieaugušais nevar būt par lielu, lai priecātos par kartiņu saņemšanu :) Mūsu apsveikumos šoreiz iekšpusē būs tikai Kristiānas rakstītais vēlējums, neņemiet ļaunā, ja nevar salasīt :D
Lieliska ideja! Būs jāiesaista Reinis arī :)
AtbildētDzēstTad tik gaidam adresi :)
AtbildētDzēst