viņš pats sev esot kaut ko citu uztaisījis, bet vakariņās atkal uz galda likām 4 nevis 3 šķīvjus un visos šķīvjos likām pārtiku. Jāatzīst, ka arī vakariņām viņš diez ko daudz nepieskārās. Vakarā viņam salūza kāja un man esot viņš jāved pie ārsta. Vairs neko daudz pagaidām par Kristu nezinu.
Jūsu bērniem/krustbērniem/radu bērniem ir tādi draugi, kurus jūs neredzat?
Šeit viena saite, ko atsūtīja kāds man redzamais draugs par šo tēmu: http://www.huffingtonpost.com/
Inga: Maniem bērniem nav bijis iedomu drauga, bet paziņu puikam (4,5 gadi) gan. Viņam ir draugs Mārtiņš. Šis Martiņš ir visur blakus, brauc uz velosipēda bagāžnieka, spēlējas cieši blakus smilšu kastē utt. Puisīša vecāki to skaidro ar to, ka, iespējams, zēns jūtas drusciņ vientuļš, jo viņam nav ne māsu, ne brāļu. Viņš arī taujā pēc tiem, bet, kamēr mamma un tētis neko nedara lietas labā, tikmer druadzējas ar Mārtiņu. :)
AtbildētDzēstMan bija iedomu draudzene un es viņu mācēju tik reāli pasniegt, ka visi noticēja, ka tāda patiešām eksistē, viņa man parādījās ap 10. gadu vecumu un, kad sāku iet vidusskolā - viņas vairs nebija...
AtbildētDzēstNu mums mājās dzīvo Viktors - nezinu, vai jūs par viņu zināt vai nē :) dzīvo mūsu virtuves kambarī :)
AtbildētDzēstInga - jā, teorijas ir dažādas, arī man, īpaši jau esot prom no Latvijas, šķita, ka tas signalizē par vientulību, bet pievienotajā saitē izlasīju, ka ne obligāti :)
AtbildētDzēstAggie, Edgars - cik jauki, ka ne tikai trīsgadniekiem ir citiem neredzamie draugi :))
Manai meitai mazliet pēc gada vecuma parādījās divi draugi Satanaits un Vīriņš. :) Citreiz nebija brīvas rokas ko mammai dot ejot pāri ceļam, gulēja blakus, un viņiem vienmēr bija milzum daudz konču ko kopā arī visi 3 čāpstināja, un visas mazās palaidnības arī bij draugu pastrādātas. Bet tie pazuda pēc kāda pusgada, šad tad piemin, bet tik tā... nu kā tādus pasaku tēlus. Pēc tam nāca iemiesošanās visbiežāk kaķa tēlā, staigāja ņaudēdama, ēda uz grīdas no bļodiņas,glaudās ārā gar kokiem, mani nedzirdēja, jo kaķi taču nesaprotot cilvēku valodu utt. Šobrīd jau kādu pusgadu ir palikusi tikai milzu fantāzija, kur tik viņa nav bijusi un ko darījusi. Un bērnu dārzā grupiņā auklīte esot dzīvu zirgu ievedusi, un visādi šādi brīnumi. :)Tagad meitai bez dažiem mēnešiem 4 gadi. No sākuma es arī satraucos par šo, domāju ka bērnam kaut kā pietrūkst, tad meklēju visādus materiālus un lasīju un ņēmos un nonācu pie secinājuma ka vienkārši ir bērni kam tā iztēle ir milzīga un kamēr viņš iemācās to atšķirt no īstenības ir kāds laiciņš jāpagaida. Nekādi to neietekmēju, ja iedomdraugam vajag otru bļodu tad iedodu un nemēģinu iestāstīt ka tāda nav.
AtbildētDzēstKā kaut kur izlasīju, arī visparastākais biznesa plāns sākas ar fantāzijas lidojumu. :)
Santa
Santa - cik sirsnīgi par to biznesa plānu:)
AtbildētDzēstJā, ņaud, vai rej, vai dzeļ, kaut ko dara vai nedara, jo kaķi/suņi/bites to dara vai nedara :D
...a varbūt priekšvēstnesis?! :)
AtbildētDzēstTev tikpat labi, izskatās, fantāzija strādā kā Kristiānai :D
AtbildētDzēstDL: Cik jauks stāsts par iedomu draugu! Tev pēc kāda laika jāraksta updeits, kā viņam tagad klājas! :-)
AtbildētDzēstVispār šo izlasot nodomāju - cik žēl, ka pieaugot cilvēki sāk vairāk domāt par to, kas ir iespējams/reāls/īsts utt., un tad pazaudē visas iespējas pie šādiem draugiem tikt. Iedomu draugi šad tad varētu noderēt arī pieaugušajiem! :-)
DL: oi, viņš bija salauzis kāju un tad zirneklis viņam bija pāri izdarījis, bet visā visumā viņš jau ir tik liels, ka ne tikai pidžammmu, bet pat jau āra drēbes pats sev var nopirkt!
AtbildētDzēst