Šorīt, kad atkal biju savaldījusies, manu omu uz pilnīgi pretēju ietekmēja kāda cita zviedriem tik ļoti raksturīga iezīme: apzinīga atkritumu šķirošana! Mēs par atkritumu izvešanu maksājam atkarībā no nodoto kg daudzuma un tā kā šķirojam pilnīgi visu iespējamo, tad konteiners, kādu Salaspilī piepildījām mazāk kā nedēļas laikā, šeit Zviedrijā mums piepildās gandrīz mēnesī. Šodien bija tā diena, kad vedu uz 2km attālo šķirotavas punktu mūsu 3 nedēļu sašķiroto un tur sastapu 60 gadīgu kungu, kas ar velosipēdu bija atbraucis un atvedis savas izlietotās piena pakas, pudeles un plastmasas iepakojumu! Patiesi sajutos kā sabiedrības daļiņa! Šķirošana ir ļoti vērtīgs temats arī mājmācībā! Kristiāna, kas daudz dzirdējusi grāmātā par atkritumu pārstrādi un šķirošanu (nekļūdīgi uz iepakojuma pamana simbolu, kas norāda, ka tas var tikt izmantots otrreizējai pārstrādei) vakar man jautāja vai varam atkal aizbraukt uz " to vietu, kur ber zemi virsū atkritumiem". Pāris reizes jau viņu esam ņēmuši līdzi uz Stokholmas galveno šķiroto atkritumu nodošanas punktu - brīvdienās cilvēki stāv stundu garās rindās, lai nodotu savus atkritumus kādā no 20 sadaļām - bērnam ir ko brīnīties un mācīties. Ir plāns aizbraukt kādreiz darba dienā, kad citiem netraucējot varētu izstaigāt visas "stacijas" un izpētīt šķirotavu. Www.e-montessori.lv ieguvu kartiņu materiālu, kas palīdz bērnam mācīties, kas gatavots no koka, plastmasas, metāla, stikla utt, tas ir lielisks papildinājums ikdienas atkritumu šķirošanas aktivitātei mājās. - Posted using BlogPress from my iPad
Location:Kopparvägen,Täby,Sweden
Hmmm.. Nu īstenībā jau Latvijā arī ir Zaļais punkts - tā konteineri - visās malu malās. Sen atpakaļ, vēl pirms bērniem, mums ar Kundziņu bija sistēma - šķirojām atkritumus kastēs pie sevis šķūnī un tad vedām uz Cēsīm uz Zaļo punktu. Pirms trīs gadiem Zaļā punkta atkritumu sķirošanas punkts parādījās arī mūsu pagastā! Līdz ar to - domāju, ka LV nemaz nav tik traki ar šo lietu. Viss iet uz labo pusi un svarīgi, cik ļoti tam pievērš uzmanību katrs ģimenē. Piemēram Nikam un Emsī jau automātisks ir žests katru trauku pirms izmešanas saspiest.
AtbildētDzēstPar braukšanas kultūru, khem, es pati nereti nogriežos no iekšējās joslas. Bet tie apļi taču ir tik mazi - kā var paspēt vēl pārkārtoties! :D :D:D:D:D
Taču, ja tevi saērcina zviedru braukšana, tad pasakies Dievam, ka neesi vadījusi auto, piemēram Ukrainā vai Turcijā. Bože! Lūk tur ir ko pastresot Tiešām. :D:D:D
Laine - jā, viss sākas ģimenē, varu tikai piekrist, es reizēm esmu diezgan pesimistiska par tempiem, kādā sabiedrība maina savus paradumus, bet tā jau ir: soli pa solītim pretim gaišākai nākotnei. Esmu no tiem, kas "tic"- ja uz produkta teikts, ka audzēts bioloģiskajā saimniecībā, tad ticu tam, ka saimnieks ievēro principus, bet ik pa laikam biju vāja zem spiediena, kas izskanēja "redzēju, kā visus atkritumus tāpat samet kopā vienā mašīnā" ... es nezinu, man nav faktu, kā ir LV ar godprātīgu savākšanu un pārstrādi?
AtbildētDzēstViena lieta ir braukt Itālijā, kur visi "brauc kā traki" un iekļauties kopīgajā braukšanas stilā ( pirmo dienu braucu aukstām kājām), bet šeit saērcina tas, ka šī īpašība ļoti "lec laukā" no visādi citādi ļoti korekti un atslābināti braucošo zviedru uzvedības. Jāmaina attieksme, es zinu :D
Runājot par braukšanu, pat Latvijā, kur it kā māca principu 'signāls-manevrs', pēdējā laikā jo īpaši daudz ir tādi, kuriem mašīnu lampiņas un pagriezieni domāti smukumam. Un man ļooooti grūti iet ar sevis audzināšanu šai sakarā, īpaši rītos tas jūtams :D
AtbildētDzēstA par atkritumu šķirošanu - biju lieciniece mana priekšnieka telefonsarunai ar atkritumu savācēju, ka šamie cītīgi šķirojuši atkritumus, bet sašķiroto savākusi visvācēja mašīna... Man pie mājām šķirošana nav, tad nu vismaz plastmasu un pudeles vācu savas mašīnītes bagāžniekā maisos un ik pa laikam izmetu pie vecāku mājām šķirojamos konteineros. Liela neērtība, bet neko darīt - arī 'ticu', ka pamazām arī Latvijā tas attīstīsies...
nu lūk, un kā lai Latvijā pēc šādiem visvācēju stāstiem atrod motivāciju šķirot?!
AtbildētDzēst