piektdiena, 2012. gada 28. septembris

Valdorfpedagoģija no "Montessori mammas" skatupunkta

Valdorfpedagoģija bija pirmā alternatīvā izglītības metode, kuru iepazinu vēl tālajos laikos, kad strādāju UNESCO (bija tas gods arī piedalīities jaunās Valdorskolas ēkas pamatakmens ielikšanas svētkos), vēlāk tuva draudzene Inese savai meitai izvēlējās Valdorfpedagoģijas dārziņu, ik pa laikam šur un tur saskāros ar Roberta Šteinerta radīto pieeju. Kad pie mums atnāca Kristiāna, mani pēkšņi skāra Montessori pedgoģijas atklāsme un bauda, apkārt daudz riņķī neskatījos un allaž uz jautājumiem atbildēju, ka Montessori pedagoģijas pamatprincipi un pieeja man tuvāki, bet, ja bērns būtu jālaiž šobrīd skolā Latvijā, kur pagaidām nav Montessori skolas, ar mierīgu pārliecību izvēlētos Valdorfskolu.

Vīrs nekautrējoties sauca mani par reliģisku Montessori pieejas praktizētāju, jo stundām vien varēju par to runāt un uzskatīju, ka nekā labāka nevar būt (tātad esmu vēl jauna, ja tāds maksimālisms ir iespējams;)). Nezin par ko tas būtu izvērties, ja nepārceltos dzīvot uz Zviedriju, kur mājmācība aizliegta, visas pirmsskolas izglītības pamatā, stāvos un jumtā ir tikai "brīvā spēlēšanās" un vairākuma viedoklis ir, ka valsts zina visu labāk, arī, kas ir labākais jūsu bērniem..


Pēdējā laikā man riņķī arvien vairāk parādās Valdorfpedagoģijas piekritēji un aizvien vairāk pati īpaši nemeklējot saskaros ar šo pieeju. Nav man iespējas (un laikam tak arī vēlmes) iedziļināties Valdorfpedagoģijas dzīlēs tik ļoti kā esmu to  izdarījusi (un turpinu darīt) ar Montessori, bet viens ir skaidrs - neesmu vairs fanātiski pārliecināta, ka tikai un vienīgi Montessori ir pareizā pieeja visiem bērniem.



Kaut kur interneta dzīlēs izlasīju aptuveni šādu (tas bija daudz īsāks un koncetrētāks) teikumu: ja jūsu bērns visbiežāk no visiem piedāvātajiem materiāliem izvēlās praktiskās dzīves vingrinājumus,  ja viņam svarīgu lomu spēlē fantāzija un pasakas, ja viņš neatkarīgi no laika apstākļiem vēlas būt ārā, dabā, svaigā gaisā, ja mākslas un kulinārās aktivitātes ir "viņa lauciņš", tad, iespējams, viņam piemērotāka būs Valdorf nevis Montessori pedagoģijas mācību iestāde.

Es pavisam noteikti esmu "Montessori mamma", es baudu tās metodes, sakārtotību utt, bet tas vēl nenozīmē, ka mans bērns ir "Montessori bērns". Kristiāna Montessori dārziņā izvēlas darboties tikai un vienīgi vai nu praktiskās dzīves telpā, vai mākslas stūrītī. Vakaros, kad esam tur divatā vien, tad labprāt darbojas arī ar matemātikas un valodas materiālu, bet reti kad pati pēc savas iniciatīvas. Sākotnēji "vainoju" tikai Zviedrijas pirmsskolas pedagoģijas nostādni, ka tādiem "maziem" nekas nav jāmācās un ilgojos pēc Montessori Bērnu mājā redzētā - katru dienu aizvien jaunas iespējas ko apgūt, sistemātisks un pēctecīgs darbs ar materiālu, attīstītas novērošanas shēmas. Man joprojām ir ilgas pēc Montessori Bērnu mājas, bet sāku saprast, ka nemaz nevar zināt, vai Kristiānai tur tk ļoti kā man patiktu.

Arī mājās, kad Kristiāna ir viena pati, viņa nekad (vairs, jo agrāk ņēma) neņem materiālu, bet izvēlas darboties mūsu mākslas un praktiskās dzīves stūrītī. Kad abas esam kopā viņa ar prieku atsaucas aicinājumam darboties ar materiālu un tomēr daudz lielāka bauda viņai ir gatavot vakariņas, klāt galdu un veidot dāvanas :)

Pats labākais, kas mums mājās tiek īstenots no Montessori pedagoģijas ir "palīdzi man izdarīt pašam", bet "pašam" sadaļa izskatās vairāk pēc Valdorforientētas;) Kristiānai ļoti patīk, ka dārziņā arī viņa allaž var izvēlēties ko darīt, visu var izdarīt pati un nav nepieciešama pieaugušā klātbūtne, ka ir savi rituāli, kas nekad nemainās un dod drošības sajūtu, bet man šķiet,  ka tā ir nevis Montessori bet vispār veselīgas pirmsskolas pedagoģijas attieksme.

Un jā, nav jau viss jāsauc terminos un jāšķiro pieejās - sirdsapziņa, veselais saprāts un intuīcija ir galvenais kritērijs izvēloties kādā veidā darboties ar bērnu.

Zviedrijā ļoti populāri ir Emilio Reggio pedagoģijas dārziņi, bet par tiem es nezinu vispār neko, kāds no lasītājiem varbūt zina?

Ja šo lasa kāda "Valdorfmamma", priecāšos par jebkādiem ieskatiem un iespaidiem par to.






14 comments:

  1. Paldies par ierakstu! Zini, man liekas, ka Lelde no Dabas Mamma varētu būt viena no Valdorfmammām (vai kaut kas dikti līdzīgs): http://dabasmamma.blogspot.com/

    AtbildētDzēst
  2. Pēc Tevis rakstītā sanāktu, ka arī Odrijai Valdorfpedagogija butu piemerotaka. Interesanti!

    AtbildētDzēst
  3. Tajā rakstā, ko kādreiz Tev rekomendēju Twitterī, kā reiz bija apskatītas šīs trīs: Waldorf, Montessori un Reggio Emilia. Palasi. http://vibrantwanderings.com/2011/12/three-approaches-to-natural-learning-montessori-reggio-emilia-and-waldorf.html

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Hm, nebiju pamanījusi to. paldies! jāizlasa!

      Dzēst
  4. Es nevarētu pat pati precīzāk salikt savas domas, kā tu esi salikusi te. Pilnīgi piekrītu. Sevisķi par to, ka normāli domājošam cilvēkam pat dzelžainākā pārliecība piekāpjas faktu un sirdsbalss priekšā.
    Neko no visa neesmu studējusi akadēmiski, tāpēc esmu drīzāk "nav jau viss jāsauc terminos un jāšķiro pieejās - sirdsapziņa, veselais saprāts un intuīcija ir galvenais kritērijs izvēloties kādā veidā darboties ar bērnu" mamma. Dvēselē esmu Valdorfmamma, jo daudz kas no Montessori man liekas pārlieku sarežģīts, sakārtots, diasciplinēts un ārpus dabas un dabiskuma veidots. Bet Valdorfā, savukārt man īsti nepatīk tas reliģiskais motīvs ( mums kā ateistiem) un tās vienotās pasakas ar vienoto tēlu lellēm....
    Es drīzāk, kā tu saki, piekrītu daudzveidībai, dažādībai - lai bērnam ir iespēja salīdzināt. Kaut pieļauju, mūsdienu dārziņi arī reti kur ir tipiski jebkuras alternatīvās pedagoģijas praktizētāji. Allaž ir mikslis...
    Pārsteidzi tu mani ar faktiem par Zviedriju un tomēr kaut kas tāds izskaidro arī tās pēkšņi populārās grāmatiņas.. Tā vien šķiet, Skandināvijā pilsoņi sasnieguši pagalam augstu zombēšanās līmeni -visi smaidām, dzīve ir skaista, valsts mīļa un grāmata pateiks, kā mums jājūtas un kas jādara...

    Interesanti, kā esam nonākušas pie līdzīga satura pārdomām šajās dienās... Man pat uz galda stāv lapa ar uzrakstu - "Sapņu bērnudārzs un buletiem ar idejām :D

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies par komentāru, atbilde tev, sķiet, tomēr pārtaps par atsevisķu ierakstu :)

      Dzēst
  5. SanFrancheska paldies par ierakstu, man citreiz palūkojot Jūsu fotostāstus/darbošanās aprakstus, likās, ka meitenei taču daudz "valdorfiskā" stilā darbojas :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. 8-) Nākamreiz saki man laicīgāk :D
      Ļoti lēni man ir pielecis :D

      Dzēst
  6. Tīri personiskas intereses pēc man ir jautājums par šo - vai pēc tam, kad secināji, ka Tavs bērns ir vairāk valdorfisks, Tu kaut ko maini jūsu ikdienas nodarbēs, vai vienkārši pieņem to zināšanai? Prasu, jo situācija, ko aprakstīji, ir ļoti līdzīga arī man.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es ļoti daudz ko mainīju savā attieksmē, nu, piemēram, ir liela iespējamība, ka šis dārziņš nepaliks par pēdējo Kristiānas dzīvē un ja līdz šim satraucos kā atradīsim viņai tikpat labu Montessori dārziņu kā tagadējo, tad tagad atslābstu, jo zinu, ka tikpat ļoti viņai patiks Valdorfa in SWE Valdorfa ir labi dārziņi:) vai ja līdz šim jutos vainīga, ka nestrādàju ar meitu tik daudz ar Montessori materiāliem, cik varētu, tad tagad tas mani vairs nesatrauc :D

      Tava meita iet Montessori dārziņā? Iemesls mainīt to, nemainot dzīves vietu, šķiet, būtu tikai, ja viņai esośais nepatiktu un tomēr pat ja patīk - ir vērts savā galvā pasimulēt, kas ir tas ko viņa iegūtu no Vakdorfpedagoģijas un zaudētu, ja neturpinātu Montessori un otrādāk. Mūsu gadījumā, šķiet, ka šādi šajā vecumposmā ir labāk - es varu màjās nodrošināt iztrūkstošo, pie tam SWE Montessori nelīdzinās LV manis sastaptajam. Ja meita tagad ietu kādā klasiskā un striktā (labā nozīmē) Montessori dārziņā un mēs dzīvotu mājās, kur plànojam būt nākamos 3 gadus (tik viņai vēl līdz skolai), tad apsvērtu diezgan nopietni, ka maiņa ir nepieciešama.

      Vai kaut nedaudz tev atbildēju?

      Dzēst
    2. O, jā; pilnībā :) Paldies!
      (iet klasiskā, labā un tuvu mājām esošā Montesori bd, un domājam šajā mājvietā palikt arī vēl turpmākos gadus)

      Dzēst
  7. Es kaut kā biju palaidusi garām šo te tavu ierakstu! Ļoti labs un es tiešām domāju šobrī līdzīgi! :) Es arī sākumā biju fanātiska Montessori piekritēja..esmu joprojām montessori mamma :) tikai saprotu, ka nav vienas pareizās pieejas un metodes..katrā mēs varam atrast kaut ko sev labu! Un tieši tā..jāskatās pēc bērna nevis tā, kas man liekas pievilcīgāks no teoriju puses! Arī Valdorfā ir lietas, kas mani uzrunā un kas ir labas! :) priecājos par evi, ka spēju iet uz priekšu un mainīt savu viedokli, pati redzot un izdzīvojot dažādas pieredzes! :)

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...
Follow Me on Pinterest