Lai arī kultūratšķirības ir klišejiskas, sava sāls, kuru izgaršot vislabāk var ar savu pieredzi, tur ir. Viena īpašība kas man nekādi nepiemīt un tāpēc, droši vien, kaitina zviedros ir spēja atslābt un neiespringt par pilnīgi neko.
Profesionālajā un darba attiecību lauciņā tas parasti mēdz dzīt mani (un citus latviešus) kokā līdz pat asarām, vienlaicīgi liekot priecāties par saules pusēm šai iezīmei, kad tas tiešā un patīkamā veidā skar mūsu ģimenes ikdienu, kad par pilnīgi leģitīmiem iemesliem ierasties darbā 3 stundas vēlāk, vai doties prom 4 agrāk tiek uzskatītas ar bērnu saistītas aktivitātes - vecāku brokastis vai noslēguma koncerts dārziņā, par ārsta apmeklējumu nemaz nerunājot.
Privātās attiecībās man atliek tikai sapņot par tādu spēju neiespringt un atslābt par visu! Šodienas kroņa nummurs saistīts ar bērnu ballīti. Šoreiz izlaidīšu šausmināšanos ar atzīšanu, ka nespēju pieņemt zviedru bērnu ballītes likumus un metodes. Tātad ar siltām atmiņām atceros pagājušā gada Kristiānas vārda dienu Latvijā (atvērsies jaunā logā) un stresā visiem ciemiņiem izsūtīto īsziņu rīta agrumā, lai ņem līdzi gumijzābakus, jo sola lietu. Atceros, kādi plāni B un C bija sagatavoti, ja patiešām līs utt
Rītdien Kristiānai bija jāiet uz kārtējo zviedru ballīti, jo draudzenei paliek 5 gadi, bet šodien saņemu epastu, ka "rīt sola lietainu laiku, bērns gan ļoti bēdājas par to, bet mēs ballīti atceļam". Vai es reiz mācēšu TĀ atslābināties?
Hi-hi! :) Varbūt zviedru mammai vajadzēja kādu attaisnojumu, lai ballīti varētu atcelt? ;)
AtbildētDzēstMan arī parasti ir kāds variants B (un varbūt C) prātā, bet vienmēr ceru, ka tas A tomēr izdosies! :)
Uj, un tad tas bērns arī laikam atslābst? nu ka nav - nav balle, darīs ko citu.. tik nez vai tā ir..
AtbildētDzēst