Sākotnējā ideja bija visas krāsas taisīt paštaisītas (Internets pilns ar neskaitāmām receptēm), bet pie Latvijas cenām (1ls par 500ml guaša krāsas) šī ideja vairs nešķita tik vilinoša. Paštaisītās krāsas gan tiks taisītas uz Zviedrijas ballīti (tā vēl nav bijusi, apraksts sekos). Iepriekšējā naktī ap diviem gan izmēģināju pāris receptes, lai viesību pašam jaunākajam viesim 7mēn vecajam Robčikam arī būtu, ja nu šis sagribēs (tomēr īsti nesagribēja - tikai nevar saprast pats vai vecāki ņemties ar rokām pa krāsām). Kamēr es jaucu krāsas, Didzis pats sataisīja bērniem molbertus:
Aizsteidzoties notikumiem priekšā, ja runājam par molbertiem - pēdējie viesi aizejot sev līdzi paņēma katrs pa vienam - prieks, ka Katei un Betai tagad mājās ir iespēja lielformātzīmēt ikdienā :)
Atlikušajiem 3 molbertiem mēs nozāģejām kājas un atvedām uz Zviedriju, tie tiks likti lietā 6. augustā Zviedrijas versijā par Kristiānas vārda dienas ballīti.
Pasākuma sākuma laiku apzināti izvēlējos no rīta, jo pusdienlaiks katram citā laikā un Kristiāna mēdz mosties sliktā omā. Tiesa, arī mošanās laiks katram citā laikā, kā rezultātā ciemiņu ierašanās ievilkās visas dienas garumā (pēdējie ieradās uz 20:00), kā rezultātā bija bezapstājas haoss un Kristiāna vienā brīdī jautāja: "un kāpēc atkal jauni ciemiņi?". Tā kā nebija visiem kopīga sākuma, tad arī no visām plānotājām (vismaz 15) aktivitātēm īstenojām visas dienas garumā tikai kādas 5, par pārējām gluži vienkārši aizmirsu. Tāpat aizmirsu, ka ne visi viesi savā starpā ir pazīstami un nu publiski atvainojos, ka neuzorganizēju civilizētu iepazīstināšanu.
Pateicoties Latvijas cenām, galda saturs pārsvarā nāca no Roga-Agro kafejnīcas un par to man nesāpēja galva vairāk kā atcerēties nākamajā dienā atdot traukus. Ciemiņi ēda un slavēja, es pati sāku ēst, kad jau krietna daļa viesu bija aizdevušies pusdienlaikos :) Nākamreiz var pasūtīt vismaz uz pusi mazāk ēdiena;) Visgaršīgākais bija manas mammas ceptā biezpiena jogurta kūka ar rupjmaizes pamatni!
Viesus biju brīdinājusi, ka jāģērbjas drēbēs, kuras nav žēl sakrāsot, bet mēs abas savas smukās zīda kleitas vilkām vārda dienas svinību otrajā dienā, kad devāmies svinēt uz Valmieru :)
Mans novērojums par pasākumu kopumā ir, ka vairāk patika tiem bērniem, kuru mammas nesatraucās par drēbju nosmērēšanu vai krāsas izšķaidīšanu. Rūpīgi jāapdomā nākamgad iespēja rīkot ballīti bez vecākiem, jo tad bērni varētu sirsnīgāk darboties un izpausties ;) Kristiāna bija stāvā sajūsmā par visu, kas arī galvenais :) No rīta dāvanā saņemtais ūdens galds
lieti noderēja, kur ik pa laikam mazgāt sakrāsotās rokas!
Vēl kāds novērojums - aktivitāte "dāvanu izsaiņošana" nav produktīva un labu atmosfēru veicinoša, kā arī atņem laiku no mākslas aktivitātēm. Esmu diezgan droša, ka turpmāk būs jādara līdzīgi kā kāzās ar dāvanām :))
Uz ātru roku nevaru atrast sarakstu ar aktivitātēm, kas bija plānotas, tāpēc visas neuzskaitīšu, bet ieskatam dažas:
- lielformāta zīmēšana uz molbertiem (izvērtās par dienas galveno aktivitāti, jo katru reizi jauns ciemiņš atnāca, bet Kristiāna neibilda, atgriezās atkal un atkal pie jauna mākslas darba)
- kolāžas viedošana uz līmplēves (šis man par pārsteigumu bija ļoti iemīļots darbiņš)
- milzu burbuļi (šo izbaudīja tikai ciemiņi, kuri palika visu dienu, jo atcerējos tikai pašā vakarā)
- apvilkt apkārt kontūru bērnam un tad izkrāsot
- krāsot savu ķermeni ar krāsām (nebija vecāki, diemžēl, šādai aktivitātei pierunājami, ak ne-karstasinīgie latvieši;))
- ar pēdām iekāpt krāsā un tad skriet pa garu papīru
- lietot ūdenskrāsas un smidzinātāju, lai veidotu zīmējumu
- ar rokām zīmēt uz horizontālas plaknes novietota zīmējuma
Tālāk lai runā fotogrāfijas :) Pasākuma dalībnieki saņems savos epastos saiti ar visām pasākuma bildēm.
Skaisti!
AtbildētDzēstPa smuko! Kamēr lasīju sarakstiņu ar ieplānotajām aktivitātēm, fonā griezās iztēle par to, kā tas dzīvē. Pārējais bija skaidrs, bet nez kāpēc man bija grūtības ar kolāžu uz līmplēves (laikam var novelt uz agra rīta sindromu). Tad sekoja bildes un man pieleca! :) :) :)
AtbildētDzēstFantastiski!!!
PS: Vēl ir viens ļoti interesants un arī paliekošs variants. Zīmēt uz traukiem un tos pēc tam izcept. Tādējādi paliek vismaz kādu laiku lietošanā bērna "apgleznotie" trauki. Tāds šķīvis un bļoda ir draugu puikas iemīļotākie trauki nu jau kādu laiku.
Tur gan viens mīnuss - nezinu precīzi, bet krāsas varētu nebūt tik "draudzīgas" kā guaša.
Taču kā papildus elements šādam zīmēšanas pasākumam nav slikts. Vēl jo vairāk- ja kādam ir šādas krāsas, tad tās tomēr nav mūžīgas un jālieto kaut kad vien ir ārā.
Kaut kā apmēram tā.
Super pasākums! Prieks par skaistajiem molbertiem un bērnu (un vecāku) radošajām aktivitātēm! Un, kad izlasīju, cik Tev aktivitātes bija ieplānoties, nosmaidīju, jo man tas liekās TIK daudz! :)
AtbildētDzēstLai tad jums jauka ballīte ar Zviedrijas draugiem un gaidīsim nākamo stāstu!