Jau kādu laiku, kopš vakaros dodos sportot uz tuējo mežu, Kristiāna saka, ka arī grib sportot kopā ar mani. Šodien tas notika. Pirmais Kristiānas skrējiens pa mežu apkārt ezeram.
Sanāca vismaz 2 vai 3 km, no kuriem apmēram pusi Kristiāna patiesi skrēja - un reizēm, kad garām kāds aiznūjoja, smieklīgi vicināja roķeles. Atpūtas pauzes bija vien, kad bija jāpēta uz ceļa satiktā varde un pirms tam čūska, kā arī uzkožot mellenes! Pēc sportiņa abas bijām nopelnījušas stundu garu pīļu un zivju barošanu uz ezera laipas!
Starp citu - trašu iezīmētājpunkti darbojas kā fantastisks motivators turpināt iet uz priekšu - kur ir nākamais stabs un vai uz tā arī būs zils aplis?
Nenovērtējami bija arī fakts, ka pa meža taku ik pa laikam kāds skrēja un Kristiāna redzēja, ka ne tikai es viena sportoju :)
Superīgi! :)
AtbildētDzēst