Mūsmājās pirmā adata bija plastmasas ar lielu aci (no veikala Tiger leļļu sūšanas komplekta), kas tika sākta lietot pirms divu gadu vecuma, lai šūtu ar rāmīti caurumotā audumā. Laika gaitā šī aktivitāte jau šobrīd ir attīstījusies līdz caurumu lāpīšanai.
Bērnudārzā pirmo reizi ieraudzīju 3 gadniekiem piemērotas adatas -
nedaudz lielākas, lai vieglāk noturēt,kā parastās lāpāmadatas (lai gan tagad nu jau izmantojam arī tādas) un joprojām ar lielu aci un strupu galu, kad Kristiānas iemīļotais darbiņš bija šūšanas kartiņas - biezākā papīrā ar krustiņiem atzīmētas vietas un sagatavoti adatas lieluma caurumi, kur jādur un, ja viss pareizi sašūts, izveidojas zīmējums.Nākamais līmenis ir zīmējumā iekļaut pērlītes.
Mums mājās stāv arī kaudzīte ar laminētām šūšanas kartiņām. Reizēm nākas izmantot arī pašgatavotu adatu, kad citas nav pieejamas.
Bērnudārzā pirmo reizi redzēju, ka Kristiānai jau 3,5 gadu vecumā nekāds šūšanas rāmītis vairs nav nepieciešams.
Ap 3 gadu vecumu Kristiāna sāka šūt arī "pa īstam" - šeit tiek šūta klieta, jo izplīsusi un pazudusi poga.
Vēl ar adatu, protams, tiek vērtas krellles un rokassprādzes.
Kāda ir jūsu pieredze ar adatām pirmsskolas vecumā?
Es savam puikam (2 g.8 mēn.) esmu devusi lāpāmadatu ar ievērtu diegi un izšujamajā riņķī iestiprinātu audumu. Viss forši. grūtākais bija saprast, ka vienmēr jāpagriež izšujamais riņķītis uz otru pusi, lai veiktu nākamo dūrienu. Es savam otrajam bērnam nebaidos dot asus priekšmetus, tāpēc viņš man jau no pusotra gada vecuma māk rīkoties ar nazi un lielajām šķērēm. Sērkociņus gan vēl neesmu viņam atļāvusi lietot...
AtbildētDzēstjā, precīzi par to riņķīti! tagad, kad šuj ciet caurumus, reizēm atgādinu, lai mēģina šūt tuvāk caurumam. cik sirdi sildoši lasīt, ka puikas arī tiek pie šūšanas un netiek ierobežoti garāžā :D
Dzēstbērniem labi sērkociņi ir garie kamīnsērkociņi, bet nu tikai un vienīgi, protams, vecāku uzraudzībā. ideāla aktivitāte tieši tagad, kad ir sveču laiks!
Es savai meitai sērkociņus neļauju lietot pagaidām bez vecāku uzraudzības. Mums mājās ir "sveču darbiņš" (divas lielas stabilas sveces + lielie sērkociņi + trauciņš ūdenim), kurā pieejami sērkociņi. Kate vienmēr paprasa, lai nāku "palīgā", kad viņa grib iedegt sveces, vai arī trenēties to nopūšanā.
AtbildētDzēstAr šķērēm viņa griež labi ar abām rokām un izdomā arī reizes, kad šķēres pielietojamas reālajā dzīvē (kad nevar dabūt cepumu paku vaļā, piemēram).
Nazis viņai ne visai interesē... nezinu kāpēc, varbūt nav īstais izmērs, lai gan mums ir gan lieli, gan mazi, gan spici un robaini, gan apaļi... Sviestmaizes smērēt neinteresē, jo viņa ir "dalītā uztura" piekritēja - foršāk ir ēst sviestu tāpat :D Un desu arī tāpat un maizi arī pliku.
Man šķiet, ka sērkociņus bez vecāku uzraudzības, var sākt lietot tikai.. emm.. nav ne jausmas, bet ne tagad un ne drīz :D
Dzēstcik tavai meitai gadu?
kā jau tu zini, tas ir ļoti pat ieteicami un apsveicami - darboties ar abām rokām līdz 6 gadu vecumam!
kā viņa tiek pie desas šķēlēm? ;) nazi sāks lietot, kad būs reāla nepieciešamība :) vai arī pastāv risks, ka tad vienkārši noēdīs visu luņķi? :)
Katei ir 3,3 gadi :) Desas šķēles (lasīt "mazus desas klučus :p ) viņa nogriež, jā, bet neko citu viņa "nozāģēt" īpaši nealkst, kur nu vēl smērēt...Mums pat ir bērnu nazīš-dakšiņ kopmlekts, bet tur vairāk patīk pētīt zīmējumus nekā reāli griezt. Ir bijušas gan reizes, kad ēd ar abiem instrumentiem, jā....
DzēstPlastalīnu gan šad tad sadomā pagraizīt ar nazi.... Redz, varbūt tik vienalga tomēr viņai nav :D
Es kā stereotipiska puikas (4 gadi) mamma līdz šim nebiju aizdomājusies par šūšanu!:( Paldies par atgādinājumu! Domāju, ka viņu noteikti tas varētu interesēt!
AtbildētDzēstAr nažiem un šķērēm gan viss iet uz urā! Ja tik mamma ļautu griezt un griezt bez mitas!
Un kāpēc mamma neļauj? :)
DzēstMazais puika grib griezt gan ar šķērēm, gan nazi. Nevarētu gan teikt, ka padodas... ;) Bet meita ar tiem darbojas, es teiktu, atbilstoši visiem noteikumiem. Sērkociņus gan vēl nav dabūjuši. Man patīk tā doma - svece kā uzdevums. Jo nopūst sveces arī abiem patīk ļoti. Būs jāizmēģina. Paldies!!!!
AtbildētDzēstVienmēr laipni un abpusēji :)
DzēstMūsu puika vēl adatām par mazu (1 gads un 2 mēneši), toties izbērtas pogas jau ļauju salasīt trauciņā un tā nemaz nav, ka viss, kas rokā uzreiz arī mutē tiek bāzts (jāuzmana jau gan, ja nu tomēr izdomā pagaršot). Tā kā šūšana ir mana ikdiena, tad arī dēlam noteikti mācīšu šūt. Domāju, ka pat ar šujmašīnu, kad būs paaudzies. Vīrietim jāprot vismaz pogu piešūt. No savas bērnības atceros, kā pie kaimiņu puiku vecmāmiņas, kopā spēlējāmies šujot - es šuvu lupatu lelles, bet viņi pūķus, ko gaisā lidināt (par smagu gan bija, lai lidotu :D) tā, ka arī puikām šūšana var būt aizraujoša nodarbošanās.
AtbildētDzēstBet vispār uzskatu, ka lietas no bērna nevis paniski jāslēpj, bet stingrā vecāku uzraudzībā jāļauj iepazīt. Izņēmums ir vienīgi sadzīves ķīmija un citas pavisam bīstamas vielas. Citādi vēlāk, par aizliegto būs vēl lielāka interese un visticamāk jau, ka tas tiks iepazīts vienatnē, paslepus no vecākiem. No manis bērnībā neko neslēpa, ar sērkociņiem spēlējos cik vien sevi atceros (visbiežāk arī vienatnē), izmantoju to kastītes kā klucīšus, pašus sērkociņus kārtoju rindiņās, mācījos skaitīt, ar to palīdzību. Mamma bija izskaidrojusi kā lietas notiek un man pat prātā nenāca sērkociņus bez vajadzības dedzināt. Sapratu, ka tie ir tikpat bīstami, cik noderīgi. Tas gan laikam no bērna atkarīgs, citiem noteikti vairāk patīk eksperimentēt un pārbaudīt vecāku teiktā patiesumu :)
Ļoti aktuāla tēma. :) Nu jau pāris nedēļas galvā kaļu plānu par Šūšanas darbiņa izveidi saviem dēliem (4gadi un 1,10gadi). Audums jau sagādāts, tagad tik jātiek pie rāmīša un adatas.
AtbildētDzēstMeitiņai tulīt būs 2 gadi un 2 mēneši. Jau pāris nedēļas viņa aktīvi mācās griezt ar nazi. Viņai to ļoti patīk darīt :). Pagaidām gan viņai ir plastmasas un koka nazītis, bet reizēm iedodu ne pārāk asu sviesta nazi, lai nesavainojas. Izskatās, ka drīz varēšu dot arī ko pamatīgāku, jo nazīti jau smuki tur rokā :).
AtbildētDzēstArī šķēres nesen iemēģinājām, līdz ar to gan jau meitiņa drīz iemācīsies darboties arī ar tām.
Pāris reizes viņai esmu iedevusi arī parastu šujamadatu, lai ver uz aukliņas pērlītes. Patika :). Nesen nopirku feinas plastmasas adatiņas un pērlītes ar lieliem caurumiem, līdz ar to vērsim biežāk.
Nebiju iedomājusies, ka tik mazi bērniņi var jau šūt. Būs mums to ar jāpamēģina :).
Sērkociņus gan vēl nedodu, bet gan jau - tam vēl ir laiks :).
Puikam ar īstu adatu devu šūt apm. 2,5 g.v. Viņš sašuja dažus auduma mudžeklīšus un vairāk tā lieta īpaši neinteresē. Vērt pērlītes uz šenila kociņiem gan patīk jebkurā vecumā, it sevišķi, ja kociņš ir iestiprināts ģipša puķpodiņā, lai nekustas, un pērlites pa otru galu nebirst nost (tas ļoti svarīgi, citādi tik dusmas uznāk:)) Ar atbilstošu nazīti griežam no kādiem 3 gadiem. Ap 3,5g.v. bijām Ugunsdzēsības muzejā, tur arī noskatījāmies video, cik ātri uguns izplatās telpā. Kādu pusgadu redzēto pārrunājām līdz mūsu čertgadnieks ļoti gribēja dedzināt sērkociņus un sveces, vecāku uzraudzībā ļāvām to darīt. Šobrīd ir 5 gadi un aizdedzināt sērkociņu nav piedabūjams. Viņš apzinās uguns bīstamību un tā arī pateica- NĒ, MAN BAIL!
AtbildētDzēstPaldies par interesantām tēmām!