Matemātikas pantiņš viens, divi .. desmit; one, two.. ten; eins, zwei.. zehn

Tieši tāpēc, ka mūs mājās skaitīšana jau kopš tās pirmsākumiem ir notikusi vismaz 2 valodās, es ļoti skaidri redzu atšķirību starp to, ka un ja bērns skaita vienkārši no galvas iemācītu pantiņu kuram pirmais vārds ir viens un pēdējais desmit, vai tomēr saprot, ka 3 ir lielāks kā viens, bet mazāks kā 7. Visi tie "mans bērns jau skaita līdz 10" nav nekam vajadzīgi gan tāpēc, ka  katrs bērns attīstās savā tempā un neviens nav palicis neiemācījies skaitīt līdz 10, gan tāpēc, ka šad tad tas tik agrā vecumā, kad mammām gribas lielīties, patiesi ir tikai pantiņš.

Kristiāna 3 gadu vecumā mācoties matemātiskos simbolus

Te, kursabiedrene Karīna šodien ir aprakstījusi (šobrīd ieraksts ir lapas augšā, vēlāk tas būs, laikam, meklējams zemāk, kad būs citi ieraksti par matemātiku) pašu pirmo Matemātikas materiālu Montessori pedagoģijā - sarkanzilie skaitīšanas stieņi. 

Dāvana dzimšanas dienā – Kauņa un izrietošais uzdevums – īlēns

Par spīti tam, ka manai mammai bija jāpavada ceļā vismaz tikpat nomoda stundas, cik kopā ar mums, man prieks, ka tas nevienu iesaistīto neatturēja un nosvinējām „vecmāmiņas“ dzimšanas dienu Kauņā.

Ļoti patika. Jauka pilsēta. Būs jāatgriežas.

Jauktas vecumu grupas - nobeigums pārdomām par tēmu "labs Montessori bērnudārzs".

Pēdējais ieraksts, pagaidām, par to kā savā starpā atšķiras ideāls Montessori bērnu dārzs no citiem :)

Īstenā Montessori bērnudārzā bērni netiek dalīti pa vecumu gupām, bet dzīvo visi kopā, tādejādi lielākie iemācas palīdzēt mazākajiem. Ir nācies Latvijā dzirdēt atrunas, ka bērni tiek dalīti pa vecumiem, jo „tie mazie tak sabojās materiālu“, Zviedrijas atruna bija telpu šaurība un dienas ritma krasas atšķirības, kamdēļ bērni līdz 2 vaai 2,5 gadu vecumam bija atsevišķā grupā un no 2,5 līdz 6 gadu vecumam visi kopā. 

Montessori māja, dārzs un rotaļllaukums

Kad esmu uzrakstījusi par ieklausīšanos intuīcijā, brīvo mieru un Montessori pedagogu, vēlējos pastāstīt par savas izpratnes maiņu saistībā ar to, vai ideālajam bērnudārzam ir pašam savs rotaļlaukums.

Bērnudārza telpas, to (ne)plašums un āra teritorijas (ne)esamība ir kritērijs, kurš nenoliedzami ir būtisks, bet tā vērtējums krasi mainījās, kad sākām apmeklēt Stokholmas Montessori dārziņu.

Ideālā un teorētiskā gadījumā Montessori bērnudārzs ir māja ar visu tai raksturīgo, piegulošo dārzeņu, augļu dārzu ieskaitot, kurā dzīvo arī mājlopi. Viļnas Montessori bērnudārzs tieši tāds arī ir, bet man daudz labāk patika, kad Kristiānai bija iespēja apmeklēt bērnudārzu, kas ir salīdzinoši (!) šaurs, bez sava dārza, par vistām un tomātiem nemaz nerunājot. 

Pikšas biezzupa

Atradu melsnrakstos šo ierakstu un sapratu, ka vakardienas pikša ir bijusi otrā garšīgā zivs recepte mūžā, nevis pirmā!

Man zivis negaršo, atskaitot lasi, es zivis mājās negatavoju, bet zivis ir veselīgas, tāpēc mēģinu laiku pa laikam nopirkt labu zivi un eksperimentēt. Vakardien pilnīgi neplānoti tas, ko pagatavoju, sanāca pikšas biezzupa. Pierakstīšu pati sev, bet mērvirenības gan nezinu, jo tā bija viena no tām gatavošanas reizēm, kad uzbruka iedvesma likt katlā nedomājot. Sanāca neticami gardi.

Pedagogs Montessori izglītības iestādē

Nākamais ieraksts par to, kā atpazīt labu Montessori bērnudārzu. Iepriekšējie divi: 1 un 2.

Pedagogi, saprotams, ir ārkārtīgi būtisks kritērijs izvērtējot bērnudārza piemērotību. Ideālais Montessori pedagogs ir cilvēks ar dzīves pieredzi, ar ticību par Montessori pedagoğijas piemērotību teju ikvienam, ar Montesssori izglītību un skolotājs pēc aicinājuma.

Brīvs miers - Montessori bērnudārza iezīme!

Turpiniet klausīt savu intuīciju visas iepazīšanās vizītes/vizīšu laikā, atcerieties,ka bērns jūt vecāku bažas un "nespēju" viņu palaist un tad satraucas vēl vairāk! Ja divgadniekam ir jāskatās, kā mamma raud, pavadot viņu pie dārziņa durvīm, tad neviens bērnudārzs nešķitīs labs! 

Nākamais,kam pievērst uzmanību – mierīga atmosfēra! Patiesā Montessori dārziņā valda brīvs miers.

Labs Montessori bērnudārzs un tā atpazīšanas kritēriji

Ļoti bieži saskaros ar savā virzienā vērstu jautājumu par to, pēc kādiem kritērijiem lai vecāks sajūt, vai apciemotais Montessori bērnudārzs ir „īsts“  un labs. Šīs ir manas personīgās pārdomas, kas veidojušās dzīvojot un apmeklējot Montessori dārziņus Latvijā, Zviedrijā, Lietuvā.

Skaidri atceros, ka mana izpratne par labu Montessori dārziņu, kad biju redzējusi tikai Latvijas pieredzi, bija pavisam savādāka, kāda tā ir tagad, kad esmu uz savas ādas teju 2 gadu garumā izbaudījusi Stokholmas piepilsētas labāko dārziņu (pēc vecāku atsauksmēm) „rajonā“ un nu jau pusgadu vienīgajā daudz maz starptautiskajā Viļņas Montessori dārziņā.

sss - Sirsnīgs septembris solās!

Tiem, kas mūs zina ne tikai no šī emocionālā bloga, ir zināms, ka dejas ir mūsu ģimenes sirsnīgākais hobijs! Pirms 2,5 gadiem pat apsvērām ideju par amatieru sacensībām, lai šim skaistajam hobijam piešķirtu nedaudz adrenalīna, bet tad pēkšņi izlēmām pamēģināt dzīvot Zviedrjā un sacensību plāni izčibēja :( Stokholmā deju kursu (nerunājot par mums tīkamāko formātu - privātnodarbības) cenas bija ļoti nepatīkamas un ļoti skaudri vēl tagad atceros, ka ilgas pēc nodarbībām pie Egila iekš D/C Forte pirmajos Zviedrijas mēnešos bija knapi izturamas!


Zviedrijas laikā, šķiet, tā arī nedejojām ārpus mājas līdz kamēr uzzinājām, ka Mazajā Ģildē reizi mēnesī ir balles un jauno gadu sagaidījām vienā no tādām (te mājiens ar mietu tam, kurš sola sagādāt bildes no tās balles;)) un tad vēl pēkšņāk pārvācāmies uz Viļņu, kā rezultātā šogad esam bijuši jau 3 ballēs!