Bērns pats paņēma rokās binomisko kubu!

Šis tāds "Montessori dīvainīšu ieraksts". Vakardien guļu es savu svētdienas pusdienlaiku, kamēr Kristiāna savā nodabā dzīvojas, te jūtu, ka mani modina balss, kurai vajag palīdzību. Atveru acis ar ideju, ka teikšu, ka   lai ļauj man vēl nedaudz pagulēt, bet bērns: "Mamma, palīdzi man to kubu pareizi salikt!". Kāda tur vairs gulēšana acis vaļā, smadzenes pamodušās un aiziet binomiskais kubs (redzēts arī šāds latviskojums: divkopu kubs) visos iespējamajos veidos - kastītē, blakus uz vāciņa, blakus vāciņam un pa apli vien! Mana Montessori mammas sirds smaida :)

Pēc tam izvēlējās "geoboardu" un mācīties burtus uz tā. Starp citu, sestdienas rītā pamostoties atklāju, ka Kristiāna no rīta pēc savas iniciatīvas ir nodarbojusies ar tehniskās rakstīšanas uzdevumiem, kas stāvēja plauktā nelietoti jau diezgan sen.

Kas ir mainījies,  kāpēc bērns pēkšņi izrāda interesi? Manas versijas:



 - Atvērtie plaukti mūsu mājās kļuvuši krietni tukšāki, tā, ka izskatās, ka mantu nebūtu nemaz. Esmu nolikusi nost lielāko daļu materiāla un ir lielāka kārtības sajūta, līdz ar ko bērnam ir atkal interese darboties ne tikai ar iztēles spēlēm vai gatavojot kopā ar mani ēst.

 - Esam nesen abas kopā bijušas dārziņā un trennējušās abus kubus un esmu atgādinājusi, ka mājās arī tāds ir. Zinu, ka audzinātāja arī ir darbojusies ar Kristiānu ar trinomisko kubu.

 - Pastāv arī iespēja, ka tagad, kad valoda ir apgūta, lai justos 100% komfortabli, tagad smadzenēs ir vieta arī citām lietām vai arī  - banāns ir tikai banāns  un gluži vienkārši ir pienācis pareizas, sensitīvais mirklis priekš Montessori tipa darbiņiem mūsmājās :)