Montessori bērnudārza sīkumi (uzmanību: profesionālais žargons sastopams)

Izrādās pirmā bērnu māja,ko Montesori dibināja vēl pastāv un dārzā zied joprojām viņas stādītās rozes! Viena no skolotājām ar lielu aizkustinājumu stāstīja par eksursiju uz turieni.

Cita skolotāja parkā sūdzējās, ka Kristiāna grib piedalīties "lielo bērnu" darbiņos, bet viņa tak vēl tik labi nesaprotot zviedru valodu, tad nu man tas bija kā tests, cik daudz valodas, matemātikas un kosmosa materiālu spēšu iedomāties, kuriem nevajag saprast valodu.

Rodas salas atmiņas

Nesen skatījos Rodas salas bildes un kavējos atmiņās par to, cik fantastiski ir būt ikdienā visiem kopā, pat ja neizturamā karstumā. Redzu, ka šo blogu katru dienu kāds lasa dēļ Rodas salas ieraksta.

Burtu mācīšanās

Latviešu valodas mācīšanās Montessori metodē ir visdarbietilpīgākā, jo teju viss materiāls ir jāgatavo pašam, jo gatavu var nopirkt vācu, angļu un tamlīdzīgas populāras valodas. Ar kursabiedrenes gādību esmu tikusi pie mazajiem druākatajiem smilšu burtiem. 

Apgūstot rakstu zīmes, tāpat kā visu citu dzīvei nepieciešamo, Montessori pamatpiegājiens ir, ka viss ir jāaptausta un  fiziski jāizjūt, tādejādi tas bērnam iegulstas sajūtu atmiņā un nostabilizējas pamatīgi. 

Grozies kā gribi - summa gandrīz nemainās!

Šķitu sev dikti gudra izdomājusi, ka brokastis taču var ēst arī dārziņā, tikai līdzi jāiedod, tādejādi cerēdama uz to, ka rīta gatavošanās rituāls saīsināsies. Kas tev deva! Kristiāna priecājās par ideju ņemt līdzi siermaizītes priekš brokastīm, bet gribēja tās pati uztaisīt. 

Ļāvu. 

Tas tik un tā bija ātrāk nekā paēst, bet ne tik ātri, lai mēs dārziņā būtu ātrāk par lielāko daļu bērnu, kas savukārt pašai Kristiānai tīri labi patīk  - ierasties un izbaudīt, ka neviens nemetās ap kaklu un aktīvi nepriecājas par viņas ierašanos.

Sen zināma patiesība!

Šis vakars mums abām grūts. Didzis Horvātijā, es tikai vakar atgriezos no Latvijas, visi kopā neesam bijuši jau gandrīz nedēļu, tad nu abām nav pārāk laba oma. Kristiāna grib, lai palieku viņai blakus, kamēr viņa mieg ciet (šāda prakse mūsmājās pa lielam netiek praktizēta), man īsti nav pacietības un es uzdodu jautājumu, par kuru muļķīgāku grūti iedomāties: cik ilgi? Un saņemu pelnītu atbildi: četrpadsmit stundas! Kad pēc īsa brīža jautāju, vai drīkstu iet, saņemu atbildi, ka "nav vēl četrpadsmitā stunda"! Labāk neuzdot jautājumus, ja neesam gatavi dzirdēt atbildi :)

Labas grāmatas teju 3 gadniekam.

Šis ir viens no apsolītajiem ierakstiem. Ceru, ka mana bloga lasītājiem nav jaunums par to, ka lasīšana bērnam priekšā ir kritiska viņa attīstībai. Var jau būt, ka kādreiz saņemšos arī tādam teorētiskam ierakstam, bet šoreiz par mūsmāju praksi. Citreiz kādreiz arī (es tik turpinu solīt) par vienu no aspektiem, kur mani uzskati nesaskan ar klasisko Montessori uzskatu, proti, Montessori izglītībā figurē tikai reālistiskas pasakas, nevis tādas, kas dzīvē nebūtu iespējamas.

Nākamie soļi mājsaimnieces karjerā! Zaļā maltās gaļas mērce!

Es šodien saimprovizēju recepti, par kuru tika dziedātas slavas dziesmas un kuru sajutu vēlmi pierakstīt.
Tiem, kas mani ir pazinuši līdz 2011. gada 1. martam būs skaidrs, par ko es tā sajūsminos ;). 

Ļaujiet bērniem sajust un izdzīvot, jeb Sajūtu kastes!

Šī (zemāk aprakstītā) ir ļoti fantastiska aktivitāte bērniem sākot jau no vecuma, kad sēž. Kastes saturs mainās Iīdz ar vecumu un interesēm. Iespējams tāpēc, ka es pieeju pārāk pamatīgi, bet manējo sajūtu kastu uztaisīšana paņem daudz enerģijas un izdomas plānojot un tad atrodot izplānoto saturu, bet, kad bērns beidzot tiek līdz tai -sajūsma ir nebeidzama un koncentrēšanās ilgstoša. 

Iemācīties novērot (un novērtēt) - sevi, savus tuvākos, vidi!

Nebiju plānojusi sākt mācīt Kristiānai "kalendārmācību" vēl kādu laiku, bet Didža salīdzinoši ilgais komandējums uz Kazahkstānu un septembra ģimenes plānojums izskatījās tā, ka šķita, ka jāņem  kalendārs palīgā,  lai spētu sagaidīt dienu, kad tētis būs mājās, kad mēs lidosim ciemos pie vecmāmiņas un  vectētiņa, kad būs mūzikas nodarbība un kad pikniks utt.

Tāds kalendārs izskatās pēc 4 dienu lietošanas

Atbildot uz lasītāju jautājumiem!

Paskatījos bloga statistikā, pēc kādiem atslēgas vārdiem meklējot nejauši lasītāji te bijuši un uz dažiem "jautājumiem" gribēju sniegt savas atbildes:

 - spēles, lai apgūtu krāsas: lietojiet klasisko Montessori 3 pakāpju lekciju: sākt ar 3 krāsām  - vispirms nosaucot vārdā un parādot katru krāsu, tad bērnam lūdzot norādīt uz jūsu nosaukto  krāsu  un tikai tad, kad bērns to nekļūdīgi var izdarīt, tikai tad lūgt viņam pašam krāsas saukt vārdā. kad ir apgūtas pirmās trīs krāsas, tad liek klāt, sākotnēji, pa vienai  jaunai (divas pazīstamas paliek) un arī darboties ar 3 pakāpju lekciju! vēlākās stadijās jau var spēlēt visādas spēles ar krāsu pamanīšanu ikdienas sadzīvē un kad perfekti zina krāsas, var sākt lietot Montessori matriālu, kas ir vienkārši pašiem uztaisāms, krāsu kasti, kas palīdzēs pamanīt nelielas toņu atšķirības, trennēs jutību uz apkārtējo pasauli un paplašinās vārdu krājumu

 - labākie velo krēsliņi: mums ir Polisport, krēsliņam nav ne vainas, bet stiprinājums ir neparpcīgs, ķeras un prasa vai nu daudz nervus, vai vīrieti tuvumā,  kas palīdz. Hama stiprinājums šķiet esam ergonomiskāks, bet nezinu,  kādi ir Hama krēsliņi

  - koka veļas žāvētāji: piedodiet, par tādiem neko nezinu

Recepte bez kviešiem un ar aizvakar par daudz izvārītajiem rīsiem priekš bērnudārza piknika.

Mūsu "ideālajā dārziņā" vismaz reizi nedēļā ir garāks vai īsāks pārgājiens visiem bērniem neatkarīgi  no laika apstākļiem, kas sevī ietver arī pikniku. Viena lieta ir ģimenes pikniki, kur mamma/tētis blakus un var palīdzēt atskrūvēt, aiztaisīt, nog riezt, bet bērnudārza pārgājienos jātiek bērnam pašam galā.

Kurš putniņš agri ceļas, agri satiek mūs Stokholmā

Rītdien tik agri kā nekad  - sešos no rīta, sķiet, ielido (parasti viesi ierodas vakaros,  jo lido ar RyanAir) ciemiņš uz kādu nedēļu, bet pēc tam, iespējams, vakardienas Zviedrijas atšķirības no Latvijas ieraksta iespaidā, uzrakstīšu par savu satikšanos ar kritizēto no procesu viedokla Zviedrijas slimnīcu sistēmu.

"Kā tu panāci, ka sieva piekrīt pārcelties uz Zviedriju?"

Šo jautājumu esmu dzirdējusi uzdodam Didzim bieži. Cik dzirdēts (diezgan daudz) riņķī - daudzi vīrieši, kas gribējuši pārvākties uz citu valsti (un ne jau zemenes, atvainojiet, lasīt) nav nekur tikuši, jo sievas nepiekrīt. Didzis  pasmaida un saka, ka otrs piedāvājums ir bijusi Kazahkstāna.  Šinīs dienās viņš ir komandējumā uz Kazahkstānu -  manas īsziņas reizēm aizsūtas, reizēm nē; viņam nepienāk piegādes atskaites, kā rezultātā es saņemu pa 15 īsziņām dienā :)) Nemaz nerunājot par to, ka šobrīd esam stundas lidojuma attālumā no Latvijas, kamēr uz Kazahkstānu vajag vīzu un lidojums aizņem 12 stundas. Un šobrīd, septembra teju vidū, mīļo stundiņ tur ir virs +30 grādiem! Esmu apmierināta ar mūsu izvēli par labu Zviedrijai.

Montessori metodes sekas mājas apstākļos

Ja lasat šo blogu, tad par Montessori metodi zināt kā minimums to, ka pamatsauklis ir "Palīdzi man izdarīt pašam". Šāds piegājiens mūsu ģimenē ir kultivēts kopš paša sākuma un par pozitīvajiem efektiem varētu runāt bez apstājas: Kristiāna

Mežrozīšu milti

Man tā kā nedaudz ir apnicis meklēt speciālas bezkviešu receptes un satraukties, vai tā kūka/ pankūkas turēsies kopā un vai būs ēdami. Sekas mēdz būt dažādas: