Valdorfpedagoģija no "Montessori mammas" skatupunkta

Valdorfpedagoģija bija pirmā alternatīvā izglītības metode, kuru iepazinu vēl tālajos laikos, kad strādāju UNESCO (bija tas gods arī piedalīities jaunās Valdorskolas ēkas pamatakmens ielikšanas svētkos), vēlāk tuva draudzene Inese savai meitai izvēlējās Valdorfpedagoģijas dārziņu, ik pa laikam šur un tur saskāros ar Roberta Šteinerta radīto pieeju. Kad pie mums atnāca Kristiāna, mani pēkšņi skāra Montessori pedgoģijas atklāsme un bauda, apkārt daudz riņķī neskatījos un allaž uz jautājumiem atbildēju, ka Montessori pedagoģijas pamatprincipi un pieeja man tuvāki, bet, ja bērns būtu jālaiž šobrīd skolā Latvijā, kur pagaidām nav Montessori skolas, ar mierīgu pārliecību izvēlētos Valdorfskolu.

Vīrs nekautrējoties sauca mani par reliģisku Montessori pieejas praktizētāju, jo stundām vien varēju par to runāt un uzskatīju, ka nekā labāka nevar būt (tātad esmu vēl jauna, ja tāds maksimālisms ir iespējams;)). Nezin par ko tas būtu izvērties, ja nepārceltos dzīvot uz Zviedriju, kur mājmācība aizliegta, visas pirmsskolas izglītības pamatā, stāvos un jumtā ir tikai "brīvā spēlēšanās" un vairākuma viedoklis ir, ka valsts zina visu labāk, arī, kas ir labākais jūsu bērniem..


Pēdējā laikā man riņķī arvien vairāk parādās Valdorfpedagoģijas piekritēji un aizvien vairāk pati īpaši nemeklējot saskaros ar šo pieeju. Nav man iespējas (un laikam tak arī vēlmes) iedziļināties Valdorfpedagoģijas dzīlēs tik ļoti kā esmu to  izdarījusi (un turpinu darīt) ar Montessori, bet viens ir skaidrs - neesmu vairs fanātiski pārliecināta, ka tikai un vienīgi Montessori ir pareizā pieeja visiem bērniem.

Ēdiens piknikam - chia brokoļu pankūkas

Katru reizi, kad nakts melnumā gatavoju ēdienu "rītdienas bērnudārza piknikam" (ļoti cienu bērnudārzu par to, ka neatkarīgi no laika apstākļiem katra piektdiena ir pārgājienu diena, vēl vairāk cienīt varētu tikai brīvdabas pedagoģijas bērnudārzu:)), es sev atgādinu, ka es to nedaru priekš meitas, bet priekš sevis.

Kristiāna būtu priecīga arī par sviestmaizi vai banānu, vai aukstiem makaroniem, bet man ir svarīgi viņai sagatavot ko īpašu. Viņa pati to novērtēs, droši vien un cerams ka, kad piedzims pašai bērns, bet ne tagad. Protams, viņai garšo (es tieku lutināta ar bērnu,kam negaršo tikai 2 ēdieni: melno lēcu burgeri un kaperi), taču man pavisam nav nekāda pamata nākamajā rītā, piemēram, viņai teikt: man nav enerģijas dauzīties, jo naktī cepu tev vēl pankūkas, lūdzu, novērtē to.

Tātad, pulkstens vienpadsmit vakarā un it kā neko negribas, kur nu vēl iet lejā uz virtuvi, tomēr kvikstepa mūzikas un no Latvijas vestā sarkanvīna pavadībā saņemos chia brokoļu friteriem/pankūkām.

Chia sēklu šokolādes kūka

Darīju visu, sķiet, kā receptē. Manai gaumei likās, ka pārāk daudz "želejaina", bet trīs bērni (neatceros vai ceturtais mazākais arī dabūja) ēda pilnām mutēm :) 

http://www.glutenfreegrainfree.com.au/in-the-news/recipe-chia-seed-chocolate-cake-bake-at-home-mix/ 

Mja, visi pēdējie ieraksti par virtuvi vien. Lai tas kalpo kā atbilde, ka es par bērniem vien rakstu - nē, es rakstu par hobijiem, bet mājmācības tēmā man ir iestājies bezvējš, veģetēju uz "ārpusklases nodarbību" efekta un brīnos, kāpēc tikai tagad sapratu, ka manam bērnam Valdorfpedagoģijas piegājiens ir uzrunājošāks, kā Montessori. Pieņemot, ka tik krasi vispār var nodalīt... Dzīvē jau nevar!

Zaļo dzērienu sekta

Šodien padevos zaļo dzērienu sektas (Tviterī vienu brīdi šķita, ka visi to tik vien dara, kā dzer nezāles) ietekmei un izmēģināju mūsu pirmo zaļo "biezkokteili" jeb smoothie:

Pak-choi ir viens no ķīnas kāpostiem, garšo nedaudz skābeni un samtaini. Man iegaršojās uzreiz! 

Patiesi vienkārša un ļoti garda gulašzupa

Neko ļaunu nedomādama uztaisīju vakar zupu tādā apjomā, ka mums vajadzēs kādas divas nedēļas ēst tagad. Sanāca pārsteidzoši garda:

Chia melleņu keksiņi (bezolu)

Chia sēklas ir manas virtuves ikdienas sastāvdaļa pēdējās divas nedēļas. Eksperimentu eksperimenti. Šodien vakariņās bija keksiņi. Kristiāna uzstāj, ka tos nedrīkst saukt par mufiniem, jo zviedriski tie ir muffins, bet latviski: keksi.

Grāmatas mājmācībai

Ļoti vērtīgs ieraksts mājmācības blogā par mācībās izmantojamajām grāmatām :)

http://majmacibas.blogspot.se/2012/09/gramatas-ko-izmantojam-musu-gimenes.html?spref=tw

Aktivitāte bērnu ballītei vasarā!

Bloga melnrakstos sakrātas daudzas ziņas. Idejas ir, reizēm trūkst iedvesmas, biežāk laika. Lēnām turpinu stāstīt par mūsu varavīksnes krāsu KristuKristiānu ballīti.

Ūdens baloni! 

Sākotnēji iedevām meitenēm bļodu ar Didža piepildītiem ūdens baloniem

Čurosi - churros - čurros: spāņu mūķeņu deserts!

Didža vārda dienā Madridē atklājām tradicionālo spāņu desertu - čurosus un uz dzimšanas dienu izlēmām ar Kristiānu uzdāvināt tētim paštaisītus čurosus brokastīs! Sanāca dievīgi un tagad, kad esam pagaršojuši Stokholmā pieejamos čurosus ir skaidrs, ka paštaisītajiem stāv blakus tikai Madrides kafejnīcā pieejamie - visādi savādāk - mājās gatavotie ir visgardākie!

Recepte no šejienes 1:1,  kanēli nelietojam un pūdercukuru arī ne vienmēr 

Maigi vienkāršais cūkas plecs

Pēc ilgāka laika radās atkal iedvesma improvizēt virtuvē. 

Ņem cūkas plecu (zviedriski: picknickbog) aplaista ar citronu sulas koncentrātu, uzkaisa sāli un liek cepamtraukā, cepeškrāšnī uz 180 grādiem cepties, apmēram pusstundu pirms gatavuma (tātad apmēram stundu pēc cepšanas sākuma) aplaista ar glāzi apelsīnu sulas, uzkaisa ķiploku pulveri, veselus rozā piparus, pievieno traukā veselus vidēja lieluma vai sagrieztus lielus kartupeļus, pievieno svaiga koriandra buntīti un cep kādas 30 minūtes; apmēram 5minūtes pirms gatavuma noņem cepeštraukam vāku, apziež gaļu ar medu, ieslēdz max grilla režīmu. Apmēram pusotra stunda ir cepeškrāsns laiks vai arī - gaļa ir gatava, kad tai iekšpusē ir 80 grādi pēc Celsija :)  Pasniedz sagrieztu šķēlēs, pārlietu ar trauka sakrājušos mērci un kartupeļiem pievieno Bernaise uz šķīvja mērci, klāt dzer apelsīnu sulu.