Valdorfpedagoģija no "Montessori mammas" skatupunkta

Valdorfpedagoģija bija pirmā alternatīvā izglītības metode, kuru iepazinu vēl tālajos laikos, kad strādāju UNESCO (bija tas gods arī piedalīities jaunās Valdorskolas ēkas pamatakmens ielikšanas svētkos), vēlāk tuva draudzene Inese savai meitai izvēlējās Valdorfpedagoģijas dārziņu, ik pa laikam šur un tur saskāros ar Roberta Šteinerta radīto pieeju. Kad pie mums atnāca Kristiāna, mani pēkšņi skāra Montessori pedgoģijas atklāsme un bauda, apkārt daudz riņķī neskatījos un allaž uz jautājumiem atbildēju, ka Montessori pedagoģijas pamatprincipi un pieeja man tuvāki, bet, ja bērns būtu jālaiž šobrīd skolā Latvijā, kur pagaidām nav Montessori skolas, ar mierīgu pārliecību izvēlētos Valdorfskolu.

Vīrs nekautrējoties sauca mani par reliģisku Montessori pieejas praktizētāju, jo stundām vien varēju par to runāt un uzskatīju, ka nekā labāka nevar būt (tātad esmu vēl jauna, ja tāds maksimālisms ir iespējams;)). Nezin par ko tas būtu izvērties, ja nepārceltos dzīvot uz Zviedriju, kur mājmācība aizliegta, visas pirmsskolas izglītības pamatā, stāvos un jumtā ir tikai "brīvā spēlēšanās" un vairākuma viedoklis ir, ka valsts zina visu labāk, arī, kas ir labākais jūsu bērniem..


Pēdējā laikā man riņķī arvien vairāk parādās Valdorfpedagoģijas piekritēji un aizvien vairāk pati īpaši nemeklējot saskaros ar šo pieeju. Nav man iespējas (un laikam tak arī vēlmes) iedziļināties Valdorfpedagoģijas dzīlēs tik ļoti kā esmu to  izdarījusi (un turpinu darīt) ar Montessori, bet viens ir skaidrs - neesmu vairs fanātiski pārliecināta, ka tikai un vienīgi Montessori ir pareizā pieeja visiem bērniem.



Kaut kur interneta dzīlēs izlasīju aptuveni šādu (tas bija daudz īsāks un koncetrētāks) teikumu: ja jūsu bērns visbiežāk no visiem piedāvātajiem materiāliem izvēlās praktiskās dzīves vingrinājumus,  ja viņam svarīgu lomu spēlē fantāzija un pasakas, ja viņš neatkarīgi no laika apstākļiem vēlas būt ārā, dabā, svaigā gaisā, ja mākslas un kulinārās aktivitātes ir "viņa lauciņš", tad, iespējams, viņam piemērotāka būs Valdorf nevis Montessori pedagoģijas mācību iestāde.

Es pavisam noteikti esmu "Montessori mamma", es baudu tās metodes, sakārtotību utt, bet tas vēl nenozīmē, ka mans bērns ir "Montessori bērns". Kristiāna Montessori dārziņā izvēlas darboties tikai un vienīgi vai nu praktiskās dzīves telpā, vai mākslas stūrītī. Vakaros, kad esam tur divatā vien, tad labprāt darbojas arī ar matemātikas un valodas materiālu, bet reti kad pati pēc savas iniciatīvas. Sākotnēji "vainoju" tikai Zviedrijas pirmsskolas pedagoģijas nostādni, ka tādiem "maziem" nekas nav jāmācās un ilgojos pēc Montessori Bērnu mājā redzētā - katru dienu aizvien jaunas iespējas ko apgūt, sistemātisks un pēctecīgs darbs ar materiālu, attīstītas novērošanas shēmas. Man joprojām ir ilgas pēc Montessori Bērnu mājas, bet sāku saprast, ka nemaz nevar zināt, vai Kristiānai tur tk ļoti kā man patiktu.

Arī mājās, kad Kristiāna ir viena pati, viņa nekad (vairs, jo agrāk ņēma) neņem materiālu, bet izvēlas darboties mūsu mākslas un praktiskās dzīves stūrītī. Kad abas esam kopā viņa ar prieku atsaucas aicinājumam darboties ar materiālu un tomēr daudz lielāka bauda viņai ir gatavot vakariņas, klāt galdu un veidot dāvanas :)

Pats labākais, kas mums mājās tiek īstenots no Montessori pedagoģijas ir "palīdzi man izdarīt pašam", bet "pašam" sadaļa izskatās vairāk pēc Valdorforientētas;) Kristiānai ļoti patīk, ka dārziņā arī viņa allaž var izvēlēties ko darīt, visu var izdarīt pati un nav nepieciešama pieaugušā klātbūtne, ka ir savi rituāli, kas nekad nemainās un dod drošības sajūtu, bet man šķiet,  ka tā ir nevis Montessori bet vispār veselīgas pirmsskolas pedagoģijas attieksme.

Un jā, nav jau viss jāsauc terminos un jāšķiro pieejās - sirdsapziņa, veselais saprāts un intuīcija ir galvenais kritērijs izvēloties kādā veidā darboties ar bērnu.

Zviedrijā ļoti populāri ir Emilio Reggio pedagoģijas dārziņi, bet par tiem es nezinu vispār neko, kāds no lasītājiem varbūt zina?

Ja šo lasa kāda "Valdorfmamma", priecāšos par jebkādiem ieskatiem un iespaidiem par to.