Es joprojām mīlu savu darbu!

"Kā ir? Kā jūties? Grūti nav? Kāpēc tev to vajag? Ko tu iegūsti? Vai ir tā, kā gribēji?"

Šādi un līdzīgi jautājumi sasniedz mani saistībā ar vienu no pēdējiem pavērsieniem manā dzīvē. Jūtos fantastiski! Ja tikai ne tās milzīgas "lomkas" pēc ēst gatavošanas kā baudas, alkas pēc pilnas virtuves ar netīriem traukiem, atkarības no jaunu garšas kombināciju atklāšanas.

bilde no Interneta

Manuprāt, viskrasākās pārmaiņas tomēr Didzim - jāapgūst kā darbojas ātrvāres katls, garšvielu plaukta iekārtojums, bērna drēbju kalamburs un nav jau tālu, ka būs jāpin bizes!

Atrast darbu (Lietuvā) pēc 3 gadu atpūšanās

Zviedrijā pavadīto laiku īsti nevarētu klasificēt kā darba meklēšanas laiku - pirmo gadu es atpūtos no sastrādātā daudzu gadu garumā un otro gadu - turpināju baudīt labklājības valsts labumus, aizgāju uz pāris darba intervijām, bet tas arī viss. Kopumā nepameta sajūta, ka uz mums no Austrumeiropas zviedri skatās ar dikti lielāmm aizdomām, kamēr es, savukārt, nespēju sevi piespiest motivācijas vēstulē stāstīt, cik ļoti saplūdīšu ar kopējo masu (nedaudz ironizēts un pārfrāzēts no ieteikumiem ārzemniekiem meklējot darbu Zviedrijā).

Lietuvā viss bija/ir citādāk. Pirmkārt, jūtos patiesi atpūtusies, otrkārt, būt mājsaimniecei šeit ne tuvu nav tik interesanti, iedvesmojoši un bagātinoši kā Zviedrijā, treškārt  - jā, atzīstu, gribējās atsākt strādāt un izbaudīt tam līdzi nākošos "labumus", piemēram, vīra gatavotas vakariņas vai arī, ka nav jāgatavo bērns uz bērnudārzu katru dienu.

Pārvākšanās nr.5!

Te nu mēs esam – tuvākā mēneša laikā atkal kastes, saraksti un praktiskā ğeometrija. Pārvāksimies. Tāpēc, lai nesanāk nelāgi  - nesūtiet uz jums zināmo adresi vairs neko – ne baložus, ne kartiņas, ne grāmatas, ne sveicienus. 

Cērtu baumas pašā saknē – nē, nebraucam prom no Lietuvas. Daudz mazāka apmēra pārvākšanās šoreiz, bet tik un tā iedvesmojoša, nogurdinoša, izaicinoša un ar jaunām idejām un iedvesmām saistīta.