Rodas salas atvaļinājums, Grieķija

Par spīti milzu apņemšanai rakstīt smalku aprakstu, lai pašai ko atcerēties un citiem, ko izmantot, virpulis ar bērnudārza maiņu, draugu ciemošanos un visu citu tā sagriezies, ka ielikšu vienu fotohroniku.
Kopsavilkums: 
 - Didzim patika vislabāk un ļoti. 
 - Kristiāna ik pa laikam satraucās, kur palikusi Zviedrija (pārvākšanās fakts no LV uz SWE ir atstājis nospiedumus) un asi iebilda, ja Rodas viesnīca tika nosaukta par "mājām". Un ieguva dzīvei vērtīgu atziņu: "Kad brauc uz Zviedriju, tad visas mantas sapako, lai bērni netiek klāt" :)
 - Es esmu apmierināta, pāris iemeslus,  kapēc neesmu sajūsmā varēs redzēt bildēs + Grieķija, tomēr, ir kultūra, kur jābauda tusiņš, bet mēs bijām tikai 3, kas pretstatā pagājušā gada Krētai, kur satikāmies daudzas draugu ģimenes, manai gaumei bija par maz :D

Tātad:

Tikko ieradušies staruji tikām ierauti Grieķu biznesa kultūras īpatnībās. Par spīti tam, ka īres mašīnai  komplektācijā vajadzēja būt autosēdeklītim, izīrētājs vienkārši to bija aizmirsis. Piedāvāja visādas opcijas sākot ar pavizināties pa salu, turot bērnu rokās un lietot augumam neatbilstošu sēdeklīti līdz ieturēt maltīti tuvējā tavernā. Brīdī, kad bijām izdarījuši pasūtījumu, sēdeklītis atbrauca, kas lika domāt, ka auto īres un tavernas biznesi ir saistīti :)) Priekš lidostas apkaimes negaidīti gards ēdiens un jauka atmosfēra.  

Pirmajā dienā izvēlējamies apceļot vējaino salas krastu, nebraucot no lidostas tiešā ceļā uz viesnīcu . 

Ar skatu atpakaļ varu apgalvot,ka tas patiesi ir skaitāks, mazāk apdzīvots, bet arī krietni vesāks.

Magones, kalni un jūra. Laime.

Pirmās dienas pārgājiena augstākais punkts. Augšā ieturējām pikniku, baudījām skatus un pils atmosfēru, jo bijām vieni paši. Nesaprotu ceļotāus, kas izvēlas ceļot sezonas karstumā.

Pirmās dienas skaistākais punkts.

Pirmās dienas romantiskākais punkts.

Otrā diena - Lieldienas. Tā kā  Zviedrijā jau bija krāsotas olas latviešu skoliņas ietvaros un atrastas saldumu olas bērnudārzā, tad olu krāsošana tika uztverta kā pati par sevi saprotama aktivitāte.

Aizmirsu saulesbrilles mašīnā

Ikrīta aktivitāte bija Didža mēģinājums Kristiānai palīdzēt ieraudzīt ķirzaku uz mūra. 

Tie galā pa kreisi ir mūsu apartamenti

Pirmais gājiens pirmajā dienā uz tuvējo pludmali

Neplānota bradāšana pa tuvējās pludmales ūdeņiem

Nejaušs foto

Visā Rodas salā daudz kur zeme izlikta ar no oļiem veidotām mozaīkām - ļoti skaisti  vizuāli un pēdām patīkami

Bezmaz ar viltu panācu, ka Didzis piekrīt iziet vienā neplānotā pārgājienā

Baudam nesezonas cilvēku neesamību pastaigas laikā

Visās tavernās bija nepieciešama katram sava ēdienkarte, ja viesmīlis atnesa tikai divas, tad mamma palika bez

Trešā diena: Pa ceļam uz skatu torni pāvi visriņķi

Kristiāna satika pa ceļam kādus 20 gab

Te apmēram 20 minūtes bija jāatbrīvo koks no sūnām, atkal ar viltu izdevās aizmānīt prom uz skatu torni

Augšā skatu tornī

Augšā joprojām

Baudam kumelīšu pļavu smaržu

Kristiānai bija ļoti daudz iespēju un laika pētīt dabu

Un man daudz iespēju neko nedomāt

Skatu torņa pakājē

Strausu fermas tavernā gaidot strausa olas omleti, Kristiāna atrada pogājamas spilvendrānas

Barojam strausus

Ēzelīšus

Kaziņas

Kamieli

Skats no lielceļa uz ciematiņu, kur dzīvojām

Ceturtā diena: zīmīga ar bišu muzeja apmeklējumu. Caurspīdīgos stropus abi vēroja ļoti ilgi

ņamm

Es uzzināju arī ļoti daudz jauna

Kristiāna smaržo vasku

Vēl šī diena zīmīga ar to, ka Didzim bija dzimšanas diena, bet mēs visi to bijām  pavisam aizmirsuši!

Šeit jau zinam, ka tētim dzimšanas diena (jo Ronalds atsūtīja apsveikuma sms)

Un vēl šī diena zīmīga ar to, ka mani krata drebuļi - kā vēlāk izrādījās - 38,8 temperatūra 

Tad nu piektajā dienā baudu skatu pa logu no gultas, 

kamēr Didzis ar Kristiānu bauda  lēnu atvaļinājumu Lindos ciematiņā

Sestajā dienā jau pietiek spēka, lai tiktu līdz terasei, kamēr Didzis ar Kristiānu bauda Rodas pilsētas akvāriju un izcili garšīgu ēdienu tavernās

Sestās dienas vakarā saņemu spēkus un dodamies vakariņās uz naksnīgo Lindos

Septītā diena sākas ar ēzelīšu braucienu augšā kalnā

Skats no augšas

Retā kopbilde

Vēl viena

Skats uz mūsu ciematiņu

Vakarā aizbraucam vēl pēdējo reizi uz Rodas vecpilsētu

Papagaiļi mēģina pievilināt klientus tavernai

Mēs izvēlamies klusāku, bet ideālu vietu vakariņām!!

Atapakļceļš

Epilogs: Ierodoties mājās, Kristiāna bija pārlaimīga par iespēju griezt, līmēt, veidot. Nākamajā atvaļinājumā būs jāpaņem līdzi viņai nodarbes, lai viņa nedomā, ka atvaļinājums ir tikai par ēšanu. Bet pat šodien, kad, skatoties uz Lindos gleznu, runājām par Grieķiju, viņa teica,ka "vislabāk patika ēdiens un sulas, un, piemēram tostermaizes".


Bija jauki!