Bērns vada "Latvijai 95" dienu

Mēs neesam nekādi lielie patrioti, ko var jau noprast pēc tā vien, ka esam aizbraukuši prom no Latvijas ne jau labākas dzīves meklējumos un ne jau tāpēc, ka mums Latvijā būtu slikti klājies. Šogad, 14. novembra vakarā, kad vēstniecībā bija pieņemšana par godu Latvijas 95.gadadienai tomēr izvēlējāmies aktīvo atpūtu divatā uz kalna. Kristiānai ar Latviju saistās tikai tur dzīvojošie vecvecāki un vecāku draugi, kas brauc ciemoties. Pašas Kristānas draugi dzīvo Zviedrijā un ceļošana uz turieni ir Kristiānas šī gada pilnīgi visu ceļojumu galamērķis. Latviski Kristiāna runā un runās ar mani un vecmāmiņām, bet esmu ļoti apmierināta un atvieglota, ka ikdienas mājmācības nodarbēs var izmantot angļu valodu, tas paver ļoti plašas iespējas un ietaupa daudz mana laika. Dzīvojot Zviedrijā, Kristiāna teica,ka ir latviete un zviedriete, pārvākšanās uz Lietuvu ir sekmējusi to, ka nu atkal ir tikai latviete :)

"Šodien ir Latvijas dzimšanas diena" teicu no rīta meitai un ierosināju darīt īpašos "Latvijas darbiņus",
ideju meita pieņēma ar prieku un sākām ar krāsošanas lapas par Latviju atsvaidzināšanu atmiņā no Zviedrijas laikiem. 

Pārrunājām Latvijas atrašanos Eiropas kartē un attiecībā pret Zviedriju un Lietuvu. Pārrunājām galvaspilsētu un citas mūsu ģimenei svarīgas pilsētas Latvijā. Izpētījām jūras un gaisa ceļus starp Rīgu, Stokholmu un Viļņu.

Kristiāna trennējās rakstīt "Latvija" ar rakstītajiem burtiem, 

tad, pārejot pie pilsētu nosaukumu rakstīšanas, izrādījās, ka burts "g" ir īpašās intereses moments šobrīd un daudz daudz lapu tika aprakstītas ar g un G, drukātajiem un rakstītajiem.

Sekojoši "G" skaņu maisiņš bija tieši laikā un izmantojot kustīgo alfabētu pietika spēka gliemežvākam un "gu" no gumijas.

Tad ierosināju apvilkt Latvijas kontūru, kas izrādījās jauns vārds, izveidojām un vēlāk piepildījām Latvijas kontūru no paštaisītā plastilīna, 

tad iepriekš izrunātajās pilsētās uz plastilīna kartes iespraudām tikko paštaisītos karodziņus.

Tad Kristiāna gribēja atpūsties krāsojot krāsojomo lapu vairākos ekspemplāros. Kad bija gatava ierosināju uzzināt, cik tad Latvijai gadu un iecevu rokās 95 zelta pērlītes un, pretēji manis iedomātajam, Kristiāna ņēma un skaitīja pa vienai pērlītei (gluži kā kursos Kate stāstīja, ka bērniem patīk pārskaitīt) līdz 95,

 tad pierakstīja izskaitīto. 

Turpinājām ar cik gadu visiem ģimenes locekļiem un tagad jau Kristiāna skaitīja pārlecot ik pa desmitam.

Latvijas novadu nosaukumus izstāstīja tētis, kurš bija atnācis mājās uz pusdienām. Kristiāna izdomāja izkrāsot katru savā krāsā, izgriezt pa kontūru un galu galā izveidot rokās virpināmo „instalāciju“.

Tā sakrita, ka šovakar nebija noskaņojuma „īstām vakariņām“ un tapa karoga sviestmaizes, kuru ideja un izpildījums 100% bija teju 5gadīgās Kristiānas izpildījums. 

Jau pasen Kristiānas darbošanās virtuvē ir ieņēmusi formu, ka tas man ir reāls atbalsts gatavošanā. Ir atmaksājies laiks, kas tika pavadīts sakopjot aiz divgadieka palīdzēšanas :)

Tad bija laiks biešu kūkas cepšanai, 

kurai vēlāk virsū Kristiāna gribēja uzrakstīt Latvija, bet pietika vietas tikai saīsinājumam :) 

Jāpiefiksē, ka pirmo reizi ļoti rūpīgi meitai izdevās iesijāt miltus mīklā, nenobira gar bļodu teju nemaz! Kūkā iespraudām vēl pāris karodziņus!

Dienas gaitā pāris reizes nodziedāju Latvijas himnu, bet vispār visu dienu fonā skanēja vai nu zviedru ziemassvetku dziesmas vai latviešu tautas pasaku CD " Vecīša cimdiņš".

Šī bija tipiska un izdevusies "bērns vada" diena, kurā, protams, ik pa laikam piedāvaju manis jau izplānotu aktivitāti vai ierosināju tās maiņu, bet labi izdevās sekot bērna interesei un īpašajiem intereses momentiem. 

Aiziedama tīrīt zobus, Kristiāna pajautāja, kad būs Zviedrijas dzimšanas diena un vienojāmies, ka svinēsim ne tikai to, bet Lietuvas jubileju arī!