"Vai steidzināt zirgus?" jeb valodu apguve pirmsskolas vecumā.

Kādā no īsajām vizītēm Latvijā ciemojos pie mīļiem draugiem, kam bērns teju identiskā vecumā mūsējam un cita starpā mazliet pieskārāmies idejai 3arpus gadniekam, kuram abi vecāki latvieši, kuri dzīvo Latvijā bez plāna dzīvot citur, mācīt angļu valodu. Draugi tad jau bija izlēmuši, ka nav "ko dzīt zirgus". Man nebija pretargumentu, iespējams, tāpēc, ka steidzāmies risināt jau citus sarunu tematus, bet pie šīs sarunas atgriežos atkal un atkal savās domās. No vienas puses neredzu neko kam nepiekrist draugu argumentācijā, no otras puses










- savu sirdi un acīm vēroju, cik ātri un perfekti bērns iemācās valodu būdams 3gadnieks (Kristiāna, ja es zviedriski runājot izmantoju nevietā pagātnes formu, izlabo mani uz darbības vārda salikto laiku),

- ikdienā saskaros ar neskaitāmām situācijām, kad jūtos pateicīga saviem vecākiem, ka es zinu ne tikai latviešu un krievu, bet arī vācu un angļu valodas,

- ikdienā redzu multilingvālus bērnus, kam 4 gadu vecumā ir 3 dzimtās valodas un priecājos, ka beidzot pētījumi apliecina, ka nepareizs ir uzskats, ka multilingvāli (LV gadījumā būtu, laikam, jārunā par bilingvālismu) bērni ir tendēti uz aizkavētu attīstību, bet patiesībā ir tieši otrādi. Més arī ik pa laikam apsveram, cik saprātīgi būtu Kristiānai sākt mācīt trešo valodu, bet lidz rīcībai neesam nonākuši, pat ne līdz lēmumam par rīcību,

- saprotu, ka mūsu bērnu nākotnē nevis vācu vai angļu valodas zināšanas būs salīdzinošā priekšrocība, bet gan arābu, ķīniešu varbūt spāņu valodas zināšanas,

- Montessori pedagoģija saka, ka katrai "jomai" bērna attīstībā ir savs sensitīvais periods un ka visi šie periodi beidzas līdz 6gadu vecumam (lidz 6 gadu vecumam veidojas trauks un tā ietilpība. Pēc 6 gadu vecuma vairs var tikai pildīt šo trauku, bet ne veidot). Nedaudz sabiezinot krāsas, piemēram, ja tiktu izmantota bērna dabiskā interese par skaitļiem, cipariem, matemātiskām darbībām, kad viņam ir 4arpusi, nevis atmests ar roku "esi par mazu, to tev skolā iemācīs", tad daudziem no tiem, kam skolā grūti ar matemātiku, šī joma patiesībā sajūsminātu un aizrautu. Ja sensitīvais periods paliek neizmantots, vēlāk skolā var nākties "ar varu" un aizejošajām metodēm stumt to visu iekšā galvā. Nav jābūt kā īpaši skolotam, lai uztvertu sava bērna sensitīvos periodus, tikai jāvēro, jāklausās un jāatsaucas viņa dabiskajai vēlmei izzināt, saprast un pielietot.

Ja 3arpus gadniekam neinteresē un nepatīk (jo katrs taču ir unikāls, lai cik ļoti zviedri mums censtos iestāstīt, ka visi esam vienādi), nav vērts uzbāzties ar citām valodām, pavisam noteikti nav vērts akadēmiski ko mācīt, uzskatu, ka nav vērts palielināt laiku, ko 3gadnieks pavada pie dažādajiem ekrāniem ar argumentu, ka mācās valodu, tomēr papildus valoda ir veselīgs smadzeņu treniņš un redzeslauka paplašināšana (ir fantastiska atšķirība pasaules uztverē starp 3 gadniekiem, kas izprot, ka uz zemeslodes pastāv dažādas valodas/kultūras un paradumi un kas to nenojauš), ja vien dzīve to dabiski piedāvā un bērns izrāda interesi.

Kāda ir jūsu pozitīvā pieredze ar valodām mazajiem? Vai varbūt tieši otrādāk - negatīvā un lidz ar to šaubas?


- Posted using BlogPress from my iPad