Pīnītes pīšana pāriem meditatīvā tehnikā

Kristiānas jaunajam bērnudārzam septembrī bija 10 gadu jubilejas svinības! Labākā bērnu balīte, kurā esmu piedlaījusies no organizatoriskā un saturiskā viedokļa :) 

Pasākums notika bērnudārza āra teritorijā, kas ir liela. Uzrunas bija īsas. Cienāties varēja ar ārā vārītu sautējumu, kas bija bezgala gards un bez gaļas, kā arī uz uguns ceptu "skudrupūzni" un tad, protams, to, ko nu katrs kā "groziņu" bija līdzpaņēmis. Jāpiebilst,ka laika apstākļi bija diezgan vēsi un vējaini, bet mana sirds sildījās redzot, kā visi, visi piedalās un bauda svaigo gaisu.

"Dzīves - darba līdzsvara" absurds

Eksperiments pašai ar sevi, vai manī saglabājusies agrāko laiku (pirms 2 gadu atpūtas Zviedrijā) degsme un strādāt enerģija ir parādījis neapgāžamus rezultātus pēdējo 15darba dienu laikā. Secinājums: cilvēki nemainās  - es ļoti labprāt strādāju daudz, aizrautīgi un ar pilnu atdevi. Nepiekrītu "dzīves - darba līdzsvara" jēdzienam - vai tad darbs nav dzīve? Pirmās 10 dienas jaunajā amatā mani bija diezgan nogurdinājušas un atļāvos sev nedēļas nogali savā sapņu vietā - Bavārijas alpos, pirms izbaudīt visu laiku intensīvāko komandējumu manā mīļajā Minhenē.

Par spīti notiekošajam vilcienu streikam tiku līdz tieši tai pašai viesnīcai, kur biju tieši pirms 20 (vai 19?) gadiem un pirmo reizi ieraudzīju Alpus. Ar viesnīcas īpašnieku esam draugi un pateicoties mūsdienu sociālajiem tīkliem, joprojām sazinamies un satiekamies ik pa laikam. 

Skats no viesnīcas numuriņa balkona