Uzredzēšanos, Stokholma, jeb dzīvesstila maiņa par 180 grādiem.

Beidzot ir beidzies ne īss un ne mierīgs dzīves posms. Mēs zinām, kur mēs dzīvosim sākot ar šī gada februāra beigām. Iespējas bija dažādas, eksotiskas, vilinošas un biedējošas. Izvēle nebija vienkārša, galvenokārt, tāpēc, ka mums pašiem nebija pirmās prioritātes - katrai no potenciālajām izvēlē, bija/ir savas priekšrocības un savi trūkumi.




Esi sveicināta Viļņa (nē, nezinam uz cik ilgu laiku) sajūta ir it kā mēs būtu atgriezušies Latvijā, tikai cilvēki tādi nedaudz karstasinīgāki. Lietuvieši man ļauj izjust, cik ļoti jau es biju pieņēmusi dažadas zviedru kultūras iezīmes kā savējās un tagad tās spilgti izceļas nonākot ikdienas saskarsmē ar baltiešiem.

Loti veselīga tāda kārtējā sevis izmešana no komforta zonas. Šoreiz esam izlēmuši arī pamēģināt pavisam citu dzīves stilu nekā mums kā ģimenei līdz šim bija raksturīgs. Citējot Didzi: kad tad vēl mums būs iespēja pamēģināt?

Dzīvosim dzīvoklī (tikai tāpēc, ka bērns jau 4gadnieks šis liekas paveicami), grillēsim uz balkona, uz otra balkona taisīsim ziemas dārzu (to var izdarīt? Man nav ne jausmas...) Didzis ies ar kājām katru dienu uz/no darba, mēģināsim iztikt ar vienu nevis diviem ģimenes auto. Pie pārvākšanās labdarībai atdevu vismaz 35 "rimi maisus" ar drēbēm, kas nav vilktas vienu vai pat vairākas sezonas. Daudzas mantas un lietas vai nu atdosim citiem, vai, ja pārāk grūti - noliksim garāžā, lai atdotu pēc pāris gadiem. Novērtēsim to, ka, lai labi dzīvotu, vajag nevis lietas, bet sajūtas un laiks. Apzinātā izvēle - par 40 kvadrātmetriem mazāka dzīvojamā platība nekā iepriekšējā mājā - palīdz īstenot šīs apņemšanās!

Ceru, ka, lai arī īrēts dzīvoklis, izdosies atrast ideālo veidu, kā piemērot ierobežoto laukumu Montessori videi mājās. Būs jāizdomā radoši risinājumi. Laipni aicināti dalīties ar savu pieredzi un idejām par tēmu "Montessori small spaces" :)

"Less is more" attieksmi mēģināsim atcerēties/īstenot ikdienu un ceram vairāk attālināties no patērētājsabiedrības netikumiem.

Redzēs, kā tas reāli izdosies, paredzu, ka nekas cilvēcīgais tāpat nebūs svešs, bet iesākums mani iedvesmo! Patiesi, kāpēc man vajag 3 dažādus šķīvju komplektus?! Un tvaika katlu - priekš kam - ļoti labi var iztvaicēt arī parastā katlā! Mēģināsim krāt nevis fiziskas, bet emocionālas atmiņas par ... ( izlasīt attiecīgās valsts, ceļojuma, pieredzes, cilvēka vārdu).

Paredzu, ka kādreiz beigsies šis attīrīšanās periods (neliegšu,ka daudzas mājai specifiskas lietas nevis izmetām, bet nodevām ģimenei glabāšānā, jo paredzam,ka kādreiz atgriezīsimies atkal pie "laimīgo mājas īpašnieku nelaimīgās ikdienas") un sāksies atkal cita fāze.

Ciemiņus joprojām gaidam ļoti, bet nu vairs nepiedāvajam pašiem savu mājas stāvu ar terasi un vannasistabu ar džakuzi, bet gan viesistabas stūra dīvānu ar skatu no astotā stāva pāri Viļņas jumtiem. Un galda spēles te var spēlēt un vīnu dzert un sarunas vest, nu visu to, ko dara draugi! Starp citu, daži zviedru draugi ir sajūsmā par viesnīcu un restorānu cenām (jā, mēs arī), tā kā esam gatavi veicināt Lietuvas ienākošo tūrismu!

Vienīgais mani šobrīd satraucošais ir atkal sarukušais ikdienas fizisko cilvēku kontaktu skaits. Priecāšos, ja kādam ir zināmi cilvēki, kas dzīvo Viļņā un kas ir atvērti kontaktiem, vakariņām, socializācijai ar "jauniņajiem" :) Šodien, piemēram, prasīju dārziņa direktorei padomus par pārtikas iegādi, jo viņa ir teju vienīgais cilvēks ko šeit šobrīd pazīstu.

Kādi ir jūsu veidi kā izkāpt no savas komforta zonas un likt personībai augt? :)