Viss (atkal jau) ir savādāk

Kad sāku rakstīt šo blogu, tikko pirmo reizi kā ģimene bijām izkāpuši no savas ierastās komforta zonas, pārcēlušies dzīvot Stokholmā, es biju aizgājusi no (reiz) ļoti iemīļota darba un no darbaholiķes, kas nemāk gatavot neko citu kā mafinus, pārvērtusies par pilnas slodzes mājsaimnieci ar Montessori pedagoģiju kā galveno hobiju. 

Lai ieraksts nav tikai teksta blāķis, vizuālie izskaistinājumi no mūsu nesenākajiem piedzīvojumiem

Šobrīd blogu par Montessori pedagoģijas izpildījumu mājas apstākļos latviski ir bezgala daudz (pretēji laikam, kad sāku rakstīt), neredzu vairs pievienoto vērtību par to izsmeļoši rakstīt, sevis izdomātās receptes allaž slinkums piefiksēt, lai gan arī tas noderētu sev un tiem, kas man epastos ik pa laikam uzvaicā idejas un galu galā esam atpakaļ Latvijā. Idejas bērnu ballītēm pilns internets un vispār neko jaunu es nevaru pateikt. Biju izlēmusi (vēl nesen) vairs nerakstīt.

Ikdienas ainiņas no Montessori sākumskolas

Sejugrāmata līdz šim apēdusi visas manas pārdomas par pirmklasnieku dzīvi, bet tur viss pazūd, tāpēc dublēšu tepat arī dažas savas pārdomas, tā teikt, uzskatāmībai un hronoloģijai :) 

2016. gada 30. janvāris: Kristiāna tikko tēti paņēma uz izbrīnu uzdodot pašas izdomātu "teksta uzdevumu" par torti, kas algebriski pierakstās sekojoši:

1-1/3=x
x=1/2+y
Atrast y.

Tetis samulsa un Kristiāna nodemonstrēja viņam vizuāli, kā atrast "y".

Pašas iniciēts un savas intereses vadīts "mājas darbs" ğeometrijā, kas aiz sevis "pavilka" vēl kādu stundu darbošanos ar daļām.

Ieguvums neatsverami lielāks kā no tiem matemātikas uzdevumiem, kas jāpilda ar asarām vēlos darbadienu vakaros par skolotāja izvēlētu tēmu. 

Meklēju bioloģiski audzētu cūku ribiņas

Pateicoties Tiešās Pirkšanas entuziastiem Salaspilī nesen tikām pie bioloģiski audzēta rukša ceturtdaļas. Liela mana sajūsma bija par ribiņām, lai vai cik mazu porciju.

Edz, Zviedrijā ribiņas vakariņās bija mans īpašais veids kā sagaidīt ciemiņus vai lutināt savējos un kopš tur vairs nedzīvojam nebiju arī ribiņas vairs gatavojusi, jo man nav ne jausmas kur nopirkt bioloģiski audzētu rukšu ribiņas vien, nepērkot dalu rukša vēl klāt :( Padalieties, ja kāds zina, kur tādas pirkt.

Turbulence mūsu dzīvēs jeb Montessori sākumskola Rīgā

Tiem, kam nav intereses lasīt garo aprakstu, kopsavilkums: jā, mēs šobrīd dzīvojam Latvijā un Kristiāna apmeklē Montessori sākumskolu “Pētnieki”, Juglā.

Pirmais materiāls, šķiet, ko Kristiāna izvēlējās 1. septembrī kā uzrunājošāko

Bet terapeitiskā rakstīšana kā metode ir atzīta un lai arī vispār jau šķita, ka “mans blogs ir miris”,  bet izrādās, ka “blogs ir miris, lai dzīvo blogs!”, jo jūs man uzdodat tik daudz jautājumu, ka man nepietiek stundas diennaktī, lai katram atbildētu atsevišķi. Neņemiet ļaunā, jo dzīvo komunikācju joprojām intensīvi piekopju, jo īpaši tādu, kas sev līdzi nes iespēju aiziet kopīgā pārgājienā, 

izbraukt kopīgā velobraucienā

vai uzspēlēt galda spēli.

Kopīgs teātra apmeklējums vai jaunu zinību gūšana plecu pie pleca kādā neformālā izglītības iestādē arī pavisam noteikti ir droši veidi kā īstenot klātienes sarunu.

Bezkviešu cukīnī pankūkas cepeškrāsnī

Cukīnī ir viena no retajām ēdienu sastāvdaļām, kuru Kristiāna, līdz ko kā atpazinusi, negrib ēst. Tāpēc gatavojot šīs pankūkas, diemžēl, sāku ar to, ka nomizoju 3 vidēja izmēra cukīnī un sasmalcinu tos.