"aāā" - Augustam ārprātīgs ātrums!

Augusts vilšus nevilšus saplānojies (un tas darīts jau laicīgi) ļoti pilns. Nav vēl izpakotas somas no  iepriekšējā brauciena, kad nākamais jau rīt no rīta 8:00 jāsāk. Ideāli sakrita Montessori kursi ar Mazās Ģildes balli un Rīgas Restorānu nedēļu, tad nu mazāk kā 48 stundās iespējām kaudzi darbu izdarīt, emociju gūt un nogurumu sajust! Pirms tam mūsu kāzu jubileju nosvinējām ļoti nostaļģiski - skatoties nesamontēto video ar notikumiem pirms 6 gadiem. Kaut kur pa vidu visam mēģinu paspēt sasaldēt visu ziemai!

Rīt, tātad uz Nidu.

Sarkano rīsu risotto ar riekstu ķirbi

Mans nesens atklājums ir sarkanie rīsi, nespēju saprast, kā to eksistence paslīdējusi garām,  bet priecājos, ka nesen sienas skapī atradu paciņu ar tiem un kopš tās dienas, ja ēdam rīsus, tad tikai sarkanos. Tomēr šodien gribējās risotto un nolēmu eksperimentēt, jo uz sarkano rīsu paciņas bija izklāstīta arī risotto recepte.

Tātad, 100 grami sarkanie rīsi, 80 grami Arborio rīsi, puslitrs vistas buljona, 15ml olīveļlas un 15ml ķirbju sēklu eļļas, sāls, melnie rupji maltie pipari, divas sasmalcinātas ķiploku daiviņas, kubiciņos sagriezts riekstu (nevis sviesta) ķirbis (daudzums atkarīgs no ģimenes attiecībām ar ķirbjiem) viss tiek ievietots lēnvāres katlā jeb crockpot, kas tiek ieslēgts uz 2,5 stundām uz "high" un var doties pēcpusdienasdusā, lai pamostos no risotto smaržas mājās. 

Lēnvāres katls jeb crock pot

Dzīvojot Zviedrijā no ASV izcelsmes draudzenēm uzzināju par "crock-pot" jeb lēnvāres katlu, kas ASV ir bijis virtuves sastāvdaļa kopš draudzeņu bērnības vismaz. Kas tas par zvēru noteikti katrs pats var atrast Interneta ārēs, tagad, kad mana pirmā sajūsma par ieslēdz no rīta, aizmirsti (dari to, kas pa dienu jādara) un vakarā siltas vakariņas tieši brīdī, kad vajag, ir pārgājusi, secinu, ka gatavot zupas, sautējumus ir ideāli (un ja sagatavo pietiekami daudz, tad sanāk arī priekš saldētavas), bet gaļu vēl jāiemācās, līdz šim ribiņas sanākušas par treknu, bet gaļa kebaba pildījumam ar pārāk maz garšvielām. 

Vismilzīgākais prieks ir par to, kā ir atvieglojusies risotto gatavošana kopš manā virtuvē ir lēnvāres katls.

Paštaisīti kāpostu čipši un cūku pupas

Šodien beidzot zemnieku tirdziņā bija Kale - lapu kāposts. Zemnieks, ieraudzījis, mani stāvam rindā, pārtrauca sarunu ar klientu un nedaudz tramīgi pievēra manu uzmanību: jesķ u nas sevodņa kaļe (mums ir šodien lapu kāposts). Paņēmu visu, kas viņiem bija, pārējie rindā stāvošie nobrīnījās un sāka prasīt, kas tas ir :) 

Ķiploku tīģergarneles ar spinātu mocarellu un kuskusu

Man ir aizdomas, ka šajā receptē ir ļoti daudz aplamību no ēst gatavošanas viedokļa, bet es milzīgi lepojos ar sevi, ka man uznāca iedvesma improvizēt ne vien ar tīģergarnelēm, kuras gatavoju otro reizi mūžā (mēģinājumi Viļnas restorānos ēst bezglutēna ēdienu ir mūs aizveduši pie jūras veltēm), bet arī ar salātiem, pret kuriem arī es izjūtu milzu bijību un šķiet, ka gardi māku sagatavot tikai "tomātus ar gurķiem un krējumu".