Keksiņi bez olām bet ar rīsu pienu

Vakardien īsi pirms pusnakts pateicoties vecmāmiņas vārītajai ķiršu zaptei uzbruka iedvesma cept keksiņus. Interesanta pieredze, jo pāris miltu burkām (visu, kas teorētiski varētu garšot kodēm glabājam stikla burkās) nez kāpēc pazudušas atpazīšanas zīmes un mēģināju atkodēt miltu izcelsmi pēc smaržas un tekstūras. Izdevās.

Tātad 1 glāze (250ml) izsijātu kviešu miltu un 1 glāze izsijātu rudzu miltu, šķiet, ka pilngraudu, tiek sajauktas ar 1 ēdamkaroti cepampulvera, 1/4 glāzes cukura, 2 ēdamkarotēm tikko malto balto čia sēklu (tās aizstās olas) un pustējkaroti sāls. Citā bļodā sajauc 8 ēdamkarotes olīveļļu ar 1 1/3 glāzēm rīsu piena un 1/2 tājkarotes mandeļu ekstrakta. Abu bļodu saturu samaisa kopā. Keksiņu formās liek 1 ēdamkaroti mīklas, tad 1 ēdamkaroti ķiršu zaptes (mūsējā ar veseliem ķiršiem, ak cik garda) un tad pa virsu atkal vismaz 1 ēdmakaroti mīklas. Sanāca mīkla 14 parastā izmēra keksiņiem. Gardi, rudzi milti piedod patīkamu tekstūru.