Pasākums notika bērnudārza āra teritorijā, kas ir liela. Uzrunas bija īsas. Cienāties varēja ar ārā vārītu sautējumu, kas bija bezgala gards un bez gaļas, kā arī uz uguns ceptu "skudrupūzni" un tad, protams, to, ko nu katrs kā "groziņu" bija līdzpaņēmis. Jāpiebilst,ka laika apstākļi bija diezgan vēsi un vējaini, bet mana sirds sildījās redzot, kā visi, visi piedalās un bauda svaigo gaisu.
 |
Visi bērnudārza un skolas bērni varēja baudīt pedagogu sagatotās dažādās darbnīcas un aktivitātes. Staigāšana ar ķekatām, loka šaušana un krēslu apgleznošana bija dažas no tām, kas Kristiānai patika visvairāk.
 |
| Nepieciešams kaut kas augšā, kur piesiet 4 (ja darbojas 2 dalībnieki) dzijas pavedienus, katram no kuriem apakšā iesiets maisiņš ar griķiem. Katrs dalībnieks paņem katrā rokā pa vienam maisiņam/pavedienam, tur rokas apmēram 40-60 cm atstatumā vienu no otras un met/palaiž vaļā otra dalībnieka virzienā pamīšus vienu un otru maisiņu. |
Nezinu vai bildē var redzēt, abi dalībnieki sinhroni palaiž vaļā pretējās rokas - tātad, labās vai kreisās. Rezultāts ir skaista pīnīte, ko var izmantot kā rokassprādzi, draudzības rokassprādzi, jostu, kaklarotu, rokturus paštaisītai somai no veca T-krekla utt, bet sajūtas procesā ir diezgan meditatīvas un apburošas. Attāli sajūtas un efektu varu salīdzināt ar kopīgu ūdens gleznošanu vai mandalu veidošanu. Akarībā no dalībnieku sākotnējās omas un to savstarpējās sadarbības, kā arī iepriekšējas pieredzes un vecuma paiet kāds laiks kamēr tiek atrasts kopīgs ritms,bet kad tas notiek, tad ir sajūta ka viss apkārt pazūd un ir tikai saskaņa. Ar laiku var variēt ritmu un ātrumu, nemaz neskatīties uz maisiņiem, bet tikai otram acīs utt.
Kopš tās dienas, Kristiāna mājās no sev pieejamiem materiāliem ir pati uztaisījusi maisiņus un ik pa laikam uzaicina mani vai Didzi kopīgi padarboties. Ar prieku piekrītam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru