Lapas

pirmdiena, 2012. gada 19. marts

Kultūras atšķirības bērnu uzvedībā

Meita no rīta pilnīgā neticībā, nevis sašutumā, bet pilnīgā paļāvībā uz mani, saka: "atkal ziema?" It kā sašaubījusies,  ka viss, ko esmu stāstījusi par to, ka ir atnācis pavasaris un cik ilgi vēl jāgaida līdz ziemassvētkiem, ir taisnība. Nulle grādu ārā, puteņo. Vējš tāds, ka atcēlu savus plānus doties uz Stokholmas centru. Arī slēpņot, izskatās, ka vakarā tomēr negribēsies. Tad nu jāķeras pie cita rakstura izklaidēm, bet pirms tam vēl pārdomas par kultūras atšķirībām un to izpausmēm bērnu uzvedībā (izlase nav pārāk liela, tomēr tendences ir pārsteidzoši spilgtas).



Nezinu vai tas ir par kultūras atšķirībām, par iekodētām vērtībām, vai par ko citu, bet ciemošanās ar latviešu ģimenes bērniem ir  sirsnīgāka, priecējošāka, mazāk sagatvošanās enerģijas prasoša un ilgāku pozitīvo efektu atstājoša. Latīņamerikāņi atnāk uz spēļu randiņu, izjož visu māju 10minūtēs, pavirši izpēta sagatavotās aktivitātes un tad uztaisa mega skandālu, ka nav baltās krāsas, ar ko krāsot (pēc 20min brēkšanas man ienāca prātā piedāvāt skūšanās putas baltās krāsas vietā), beigās pavada visu vakaru krāsojot un ēdot. Tiesa, Kristiāna tieši pie latīņamerikāņiem visvairāk grib iet ciemos. Zviedri ļoti nosvērti un mierīgi tikai ar pierunāšanu ļaujas izpētīt un iemēģināt sagatavotās aktivitātes, nosvērti sēž vienā vietā, ārdās tikai tam paredzētajā vietā un pēc daudzskaitlīgiem uzaicinājumiem, lielu daļu laika pavada kārtojot pašu pavisam nedaudz sajaukto māju, atzīstas par izsalkumu tikai, ja tiek piedāvātas pankūkas. Viss ir forši, tikai Kristiānas kautrīgums un zviedru kautrīgums noved pie netipiski  mierīgas pēcpusdienas. Latviešiem nekādas aktivitātes nav iepriekš jāsagatavo, viņi paši atrod ko darīt, kā sevi izklaidēt, nāk paprasa, ja kautkas trūkst, neēd gandrīz nemaz, ir priecīgi pēc noklusējuma un aiz sevis atstāj lielu enerģijas lādiņu.

6 komentāri:

  1. Tu esi laba novērotāja :)))))))

    AtbildētDzēst
  2. Cik interesanti novērojumi! Diez, kā visā šajā kopbildē izskatītos arābu bērneļi...

    AtbildētDzēst
  3. Šis ir labs! :) Pilnīgi varu iedomāties gan mazos karstasinīgos bērneļus, gan nosvērti prātīgi attūrīgos! :)

    AtbildētDzēst
  4. Interesanti novērojumi. Pēdējā laikā daudz par to esmu domājusi un mazliet bažījos par šo draudzēšanos dažādu tautību bērnu vidū.. Dažkārt gan šķiet- par ko satraucos vairāk- par sevi vai bērniem... bet nu tas tā..
    Vai nevarētu būt tā, ka daudz ko ietekmē arī valoda, kādā komunicē? Vai tā neliek justies brīvāk/noslēgtāk? Ko tu par to domā?

    AtbildētDzēst
  5. Inga - Kristiāna ar dažiem latviešu bērniem un ar sevi arī sarunājas zviedriski, tā kā diezin vai kopīgo spēļu raksturs brīdī, kad visas valodas zināmas, ir atkarīgs no tā, kāda ir dzimtā valoda. Kā nekā ar latīņamerikas un zviedru bērniem abos gadījumos tiek komunicēts zviedriski. Drīzāk no tā, ka karai kultūrai, tomēr, ir savas iezīmes (t.sk. valoda), lai arī cik daudz taisnības nebūtu teicienā, ka katrs cilvēks savādāks. Varbūt arī no tā, kādas ir pieaugušo savstarpējās attiecības, bet neesmu līdz galam, tomēr, droša par šo tēzi, jo tā nav apstiprinājusies vairāk kā 50% gadījumu.

    AtbildētDzēst
  6. Es pazīstu ļoti maz cilvēku un gandrīz tikai latviešus, tāpēc man jo īpašs prieks par šādiem secinājumiem. :)

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...
Follow Me on Pinterest