Šoreiz smieklīgi izrunājās tētis nevis meita. Vakardiena izdevās visai jauka, katrs dabūja sev nepieciešamo vienatnes devu un pabijām arī visi kopā un katrs ar katru pa divi:)
Tā kā Kristiāna bija aizmigusi velokrēsliņā, braucot mājās no bērnudārza, tad uz ierasto vakariņu laiku atļāvos slinkot un pasniegt Didzim īpašu gardumu - no Latvijas vestu rupjmaizi ar pusžāvēto desu, tādejādi iegūstot vairāk laika savai vienatnei. Pēc pusdienlaika Kristiāna pamodās astoņos vakarā, kad mums bija visādas darīšanas divatā un Didzim laiks vienatnei.
Vēlu naktī, kad bērns jau gulēja un mēs pavadījām laiku sarunājoties, Didzis konstatē, ka ir izsalcis un ka tās desmaizes bija ļoti sen un pēkšņi: Eu, bet kas ar bērnu? Es jokoju, ka tā kā gulēja, tad jau launagu arī nav ēdusi. Didzis sāka nopietni satraukties, tad nu man nācās atklāt viņam, ka Kristiāna piekrita vakariņās apēst kaudzi ar avenēm un Kārumsieriņu piedevām.
Man jau ļoti patīk, ka Kristiāna reizēm šādi mūs izsit no režīma un rodas iemesls pasmieties, ka Didzis noticēja, ka esmu aizmirsusi bērnu pabarot.
Daphne: izklausās, ka būs jāiepako Kārumsieriņi :)
AtbildētDzēst